Baznīcas zvaniem skanot, skvērā pie Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vakar tika atklātas Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad veltītas pilsētu vēsturiskajiem centriem.
Baznīcas zvaniem skanot, skvērā pie Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vakar tika atklātas Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad veltītas pilsētu vēsturiskajiem centriem.
Visas pasakas sākas ar vārdiem «Reiz bija….» Tā var teikt ne tikai par Jelgavas vēsturisko centru, bet par visu pilsētu, kas gāja bojā Otrā pasaules kara liesmās. «Tāpēc jelgavniekiem jācenšas saglabāt to, kas vēl ir palicis no pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma,» uzsvēra Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Jelgavai šīs kultūras mantojuma dienas ir īpaši nozīmīgas, jo šā gada septembrī aprit 395 gadi kopš īstenā pilsētas vēsturiskā centra – Tirgus laukuma – dibināšanas. Tagad tā vietu aizņem Hercoga Jēkaba laukums ar tam apkārt esošajām padomju laika būvēm, tomēr pasākuma dalībnieki, pateicoties arhitektei Aijai Ziemeļniecei un ainavu arhitektam Andrejam Lomakinam, Jelgavas vēsturisko centru varēja skatīt pilsētas plānā un maketā. Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs svinīgi tika pasniegts Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzeja direktorei Gitai Grasei, tādējādi simbolizējot, ka turpmāk par pilsētas vēsturisko un kultūras centru uzskatāma Academia Petrina ēka.
Vīzijas par seno Jelgavu scenārija autore ir Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas galvenā inspektore Gunta Skulte, bet pasākuma atbalstītāju vidū – klubs «Hercogs Jēkabs», Jelgavas Latviešu biedrība, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, a/s «Latgarants» Jelgavas filiāle un «Latvijas Keramika A». Uzvedumu kuplināja Vircavas Tautas nama teātris Sarmītes Sustrupes vadībā, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris, folkloras kopa «Dimzēns» un LLU Zirgkopības mācību centra «Mušķi» zirgi.
