Ja Tērvete atrastos tuvāk jūrai, iespējams, būtu vietā salīdzinājums ar seriālu «Ilgais ceļš kāpās»: kā sacīja pagasta Padomes priekšsēdētājs E.Upītis, uz uzvaru, uz Zemgales sakoptākā pagasta titulu, tērvetnieki lēnām virzījušies septiņus gadus.
Ja Tērvete atrastos tuvāk jūrai, iespējams, būtu vietā salīdzinājums ar seriālu «Ilgais ceļš kāpās»: kā sacīja pagasta Padomes priekšsēdētājs Edvīns Upītis, uz uzvaru, uz Zemgales sakoptākā pagasta titulu, tērvetnieki lēnām, soli pa solim, virzījušies septiņus gadus. Nu šī atzinība saņemta.
Ikviens no mums savā dzīvesvietā diendienā sastopas ar tādu kā rutīnu, ieradumu, pelēcību. Taču, laiku pa laikam paceļoties virs tā visa, ar izbrīnu secinām, cik tomēr daudzveidīgi skaista, sakārtota, uzturēta ir vide, kurā dzīvojam.
No augšas viss labāk redzams.
Šogad, nosakot Latvijas sakoptākos pagastus, vērtēšana tika organizēta atšķirīgi: piemēram, kurzemniekus vērtēja zemgaļi, bet viņus savukārt – kurzemnieki. Un viņi kā sakoptāko virsotni Zemgales līdzenumā saskatījuši Tērveti – pagastu, kurā pat vispārējās ekonomiskās depresijas laikā deviņdesmito gadu sākumā tika rūpīgi appļautas ceļu malas, bet asfalts pēc biešu novākšanas – mazgāts…
Sakoptākais pagasts – tas nenozīmē tikai tīrāko, estētiski pievilcīgāko. Tērvetē, kas palēnām kļūst par visa novada tūrisma centru, kur ir Annas Brigaderes pasaku tēlu zeme, ir sakopta ne vien vide, «eksterjers», bet arī «interjers» – cilvēku garīgā dzīve.
Aizvadītajā piektdienā Tērvetē bija ieradušies pārstāvji no visām citām Zemgales pašvaldībām, kuras atzītas par šā gada sakoptāko pagastu konkursa laureātiem. Bija sabraukuši deputāti, ministriju pārstāvji, konkursa vērtētāji no Kurzemes pagastiem un daudzi jo daudzi apsveicēji. Vienlaikus atturīgā, tomēr bezgala sirsnīgā un skanīgā gaisotnē vakars vērtās par ģimeniski siltiem svētkiem. Lai arī visvairāk tika cildināti tērvetnieki, labestīgus vārdus, apsveikumus un balvas saņēma arī pārējie konkursā uzvarējušie Zemgales pagasti.
Pūre
Pagasts, kura iedzīvotāji paši brīžiem nezina, kam pieder – Kurzemei vai Zemgalei. Šajā pagastā īpaši uzteikts pašvaldības atbalsts lauku uzņēmējdarbības attīstībai. «Pūres dārzi», «Pūres cehs» – tie ir lieli uzņēmumi, kas pazīstami visā Latvijā, turklāt ne tikai lauciniekiem. Pūrē ir saldākās zemenes un ķirši, gardākie ievārījumi un cita pārtika, kas atzīta par labāko Latvijā. Šajā pagastā ir arī daudz uzņēmīgu zemnieku, kas pratuši ne vien pildīt savus makus, bet arī nest pagasta slavu tālu aiz tā robežām. Par visu to Pūres ļaudīm tiek ziedu klēpji, uzslavas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālbalva līdz Zasai un zāles pļāvējs. No konkursa ģenerālsponsora – akciju sabiedrības «Rīgas piensaimnieks» – milzīgs čeks par vērā ņemamu summu.
Vecumnieki
Šajā pagastā žūriju sagaidīja līdz zobiem bruņojušies: Vecumnieka pagstmāju rotā savs hercoga laiku lielgabals. Latvijas Radio Kurzemes korespondente, Kurzemes radio radošā vadītāja Silva Bendrāte, kas žūrijā sekoja informācijai, sabiedriskajām attiecībām pagastos, uzsvēra: bērni skolās mācās par Ēģiptes piramīdām, bet nezina, kā sauc viņu vecomāti. Vecumnieku abās vidusskolās ir citādi. Pagastā attīstīta novadpētniecība, bērni zīmē katrs savu ciltskoku. Arī lauku uzņēmējdarbība norit spraigi: SIA «Piebalgas» labi pelna ar skaistiem mietiem – un ne tikai tāpēc, ka tiem izdevies atrast jauku nosaukumu – palisādes. Vecumnieku pagasta ļaudīm tiek «Rīgas piensaimnieka» balva, Izglītības ministrijas speciālā un Latvijas Radio simpātiju balva.
Zaļenieki
Šā pagasta ļaudīm ir pamatots lepnums par labām ražām, par visiem darbiem, kas darīti ar svētību, tāpēc nes gandarījumu. Pagasta iedzīvotāji izpelnījušies nomināciju «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība», jo saviem spēkiem izveidojuši sociālās aprūpes centru. Šai sakarā pateicības vārdi tika arī Ūziņu bibliotēkas vadītājai Ligitai Strazdiņai un skolotājai Elizabetei Leitei, kas ir mācību grāmatu līdzautore. Pasniedzot speciālo balvu, Labklājības ministrijas pārstāve minēja, ka daudzkārt vieglāk ir «mīlēt šo tautu» nekā kādam cilvēkam palīdzēt ienest ūdens spaini…
Koknese
Skaists, rūpīgi glabātu senatnes tradīciju bagāts pagasts. Šo pūru vēl vairāk pieloka sabiedriskais fonds «Mēs Koknesei». Pašvaldības uzmanības centrā ir arī saimnieciskā dzīve, uzņēmējdarbība. Piemēram, Velēnu dzirnavu saimnieks, meldermeistars Ernests Skopāns dod darba vietas daudziem koknesiešiem, vienlaikus gan saglabājot vecās dzirnavas, gan ieviešot tajās mūsdienu tehnoloģijas un ražojot pirmklasīgu produkciju. Koknesiešiem ir arī sava eksportprece – kūdra. Apkopojusi konkursa rezultātus, speciālbalvu koknesiešiem piešķīrusi Ekonomikas ministrija. To pagasta vecākais Viesturs Cīrulis saņēma no ministrijas parlamentārā sekretāra Aivara Tiesneša rokām.
Zasa
Šis nominācijām izvirzītais pagasts atrodas vistālāk un ir pats mazākais. Tas atrodas tik tālu, ka Silvas Bendrātes mobilais telefons «atteicās» savienot viņu ar «ārpasauli». Tajā pašā laikā tieši šajā pagastā vairāk nekā citur Zemgalē domāts par internetizāciju, pagasts «velk līdzi» arī rajonu, lai iekļautos vienotā pašvaldību informācijas sistēmā. Zasā ir bagātas senatnes tradīcijas un bagāta arī valoda: piemēram, veci ļaudis tur staigā nevis ar spieķīti, bet ar ķuzīti, savukārt gaisā nelidinās vis irši (sirseņi – literārajā valodā), bet bimbarbaki… Un Zasā ir vislabākie ceļi Zemgalē. Lai tos uzturētu perfektus, zasieši saņēma Satiksmes ministrijas speciālo balvu – čeku par 10 000 latiem un satiksmes drošībnieku vesti jāņtārpiņu krāsā.
Tērvete
Mums visiem tik pazīstamā. Ar ko? Ar augstākajām priedēm un vēju to galotnēs? Ar sporta zirgiem un vēju to krēpēs? Ar Sprīdīti, kas spītīgi soļo pret vēju? Ar ļaudīm, kas tik līdzīgi kokiem – ir tikpat nelokāmi skarbajos dzīves vējos? Ar agronomu Brusu dinastiju? Ar 2000. gada skolēnu un bērnu dziesmu svētku Lielās balvas ieguvēju A.Brigaderes pamatskolas kori? Ar meiteņu kvartetu «Ceturtais elements», kas tikko sācis savu skaņu celiņu Latvijas Radio? Ar deju kopu «Atvars»? Ar amatierteātri un tā jaunāko iestudējumu «Aizpriežsila pagasta noslēpumi», kura autors ir arī tērvetnieks Andris Vēveris? Ar mūziķu Reiniku ģimeni? Ar Rūķīšu ciemu?…
Var sacīt – Tērvete atrodas Kurzemes azotē. Var teikt – tā ir Zemgales sirds. To visu turpmāk vēstīs smaga misiņa plāksne (Zemnieku savienības balva) pie pagastmājas: 2001. gada Zemgales sakoptākais pagasts.
Sakopts ārēji un iekšēji. Sakārtots. Tāds, ko atstāt nākamajām paaudzēm.
Starp citu, konkurss par sakoptāko Latvijas pagastu turpināsies arī citus gadus. Cik ilgi? Varbūt tikmēr, kamēr katru pagastmāju greznos līdzīga plāksne. Kad visa Latvija būs sakopta.
