«Vilniaus prekyba» ģenerāldirektors Igns Staškevičs skaidro, ka uzņēmums līdzekļus nopelnījis legāli: «Atzīstu, ka sākām ar spekulāciju, bet tolaik tā bija legāla. Tagad ar mūsu ieņēmumiem var iepazīties ikviens un secināt, ka tur viss ir kārtībā».
«Vilniaus prekyba» («VP») ģenerāldirektors Igns Staškevičs skaidro, ka uzņēmums līdzekļus nopelnījis legāli: «Atzīstu, ka sākām ar spekulāciju, bet tolaik tā bija legāla. Tagad ar mūsu ieņēmumiem var iepazīties ikviens un secināt, ka tur viss ir kārtībā.»
Sākums – tirgošanās ar sertifikātiem
Savulaik Lietuvas premjerministre Kazimiera Prunskiene esot apgalvojusi, ka lielā uzņēmuma naudas izcelsme ir pelēka. I.Staškevičs centās to atspēkot, stāstot par pašiem pirmajiem iegūtajiem līdzekļiem: «Sākumā spekulējām ar materiālām vērtībām – ievedām preces no kaimiņvalstīm un veiksmīgi tirgojām. Nopietno naudu sākām pelnīt citādi. Arī mūsu iedzīvotāji tika pie sertifikātiem, taču nezināja, ko ar tiem darīt. Mēs pirmie sākām sertifikātu tirdzniecību. Tā kļuvām par starpniekiem. Arī paši ieguvām iespaidīgu sertifikātu skaitu. Nopirkām pirmos veikalus – 1994. gadā septiņus. Reorganizējām struktūru, izveidojām «VP» un turpinājām aktīvi iesaistīties privatizācijas procesā.»
Cukurfabrikas vienās rokās
Iegūstot arvien vairāk sertifikātu, «VP» ķērās pie vērienīgāku objektu privatizācijas. Tolaik ienesīgs šķitis cukura tirgus – pamazām privatizētas trīs Lietuvas cukurfabrikas un daļa no ceturtās. 1998. gadā ļoti izdevīgi iegūtais īpašums pārdots kādai ārzemju cukura pārstrādes firmai un iegūts pamatīgs kapitāls. Lietuvā tas izraisīja lielu sašutumu. Vērienīgo darījumu mēdz dēvēt par Cukura lietu. Specdienesti veica finansu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nav izdarītas neatļautas mahinācijas, bet neko neatrada.
Deviņi vienoti lietuvieši
Bieži vien tik vērienīgu līdzekļu iespaidā pat labākie draugi «saiet ragos» un katrs velk deķīti uz savu pusi. Ar lietuviešu uzņēmējiem tā nenotika. Viņi visi bija vienisprātis un ieguldīja peļņu tirdzniecības tīkla «Maxima» izveidē. Igns Staškevičs stāsta: «Mēs esam labi pazīstami jau kopš studiju laikiem. Varētu teikt, ka esam ģimenes uzņēmums, jo daži akcionāri ir radinieki – kompānijas prezidents ir Nerijs Numavičs, bet viņa brāļi Vlads un Juļus – akcionāri, viceprezidents Zilvins Marcinkevičs uzņēmējdarbībā iesaistījis arī savus brāļus Mindaugu un Ģintaru. Visi īpašnieki un akcionāri ir aktīvi kompānijas vadītāji un ieņem vadošus posteņus katrs savā biznesa nozarē.»
Pārējie īpašnieki un atbildīgo darbu veicēji ir Igns Staškevičs, Renāts Vaitkevičs un Mindaugs Bagdonavičs.
Supermārketi izvēršas
Runājot par «VP», vietā ir teiciens: «Veikali aug kā sēnes pēc lietus». Ik brīdi to skaits palielinās, un grūti fiksēt noteiktu ciparu – šā gada vidū Lietuvā bija atvērti 114 veikali. «VP Market» ir absolūts līderis Lietuvā pēc apgrozījuma un tirdzniecības platības. Līdz gada beigām plānots katrā pilsētā, kur mīt vairāk par 5000 iedzīvotājiem, atklāt supermārketu. Maza un vidēja izmēra veikali ir vai katrā dzīvojamajā rajonā.
«VP» veikalu tīkls ir sadalīts pēc platības un piedāvājuma. Visvienkāršākais ir pazīstams ar nosaukumu «Taupa». Tie izvietoti nelielos dzīvojamos masīvos un orientēti uz vienkāršu pircēju. Veikalu vadītāji stāsta, ka tiek darīts viss, lai prece būtu maksimāli lēta. To panāk ar vienkāršu veikala iekārtojumu un nelielu darbinieku skaitu – plauktos var redzēt neizpakotas preces, jo šim nolūkam nav algoti speciāli darbinieki. Pircējs pats pieiet un paņem sev vajadzīgo.
Daudz plašāki ir supermārketi «Minima», «Media» un «Maxima», kas atšķiras ar izmēriem, – no 200 un virs 2000 kvadrātmetriem. Iespaidīgākais ir «HyperMaxima» un «Maximabaze», kas aizņem 10 000 kvadrātmetru. Taču tur zem viena jumta ir izvietoti arī citi veikali, un kopā šī platība ir jau virs 20 000 un līdz pat 40 000 kvadrātmetriem.
Arī Jelgavas preci pērk Lietuvā
Latviešiem par prieku dažos veikalos pie mūsu valsts precēm bija izvietoti karodziņi, kas vēstīja par produkta izcelsmi. Lietuvā īpaši pieprasīta ir SIA «Kok», «Hanzas maiznīcas», Jelgavas Gaļas kombināta, «Dobeles dzirnavnieka», Rīgas Piena kombināta produkcija. No precēm iecīnīti ir mūsu zivju konservi, biezpiena sieriņi, «Laimas» šokolādes un citi.
Atpūtas centrs 16 hektāros
Lielākais nākotnes plāns «VP» saistīts ar «Akropolis» celtniecību – lielāko tirdzniecības un atpūtas centru Baltijā, kas kopumā aizņems 16,5 hektārus platības. Lietuvā izklaides iespējas nemaz neesot tik lielas, tāpēc jaunais centrs būšot īsts apvērsums, spriež akcionāri. Plānots, ka tajā bez ierastajām tirdzniecības vietām atradīsies arī boulinga zāles, ūdens atrakciju parks, vairākas kino zāles, ledus laukums, kā arī biznesa un pakalpojumu centri un daudz kas cits. Centru paredzēts pabeigt 2003. gadā.
«VP» ienāk Latvijā
Nospraužot arvien jaunus mērķus, biznesmeņi nolēmuši iekarot arī Baltijas tirgu. Sākums, protams, ir tuvākie kaimiņi – Latvija. Jau patlaban Rīgā darbojas viens «T-Market» veikals – Imantā –, bet lieliem soļiem sākta arī pirmā lielveikala «Maxima» celtniecība – G.Astras un A.Deglava ielas stūrī –, līdzīgs plānots arī Pļavniekos. Katrs aizņems 7,7 tūkstošus kvadrātmetru. Kopumā tuvākajā laikā paredzēts Latvijā izvietot 12 «VP» veikalus, un ne visi atradīsies tikai Rīgā – vēl būs Jūrmalā un Daugavpilī. Domājams, ka arī jelgavniekiem nebūs ilgi jāgaida, jo «VP» nekustamo īpašumu firma iespējamās veikalu atrašanās vietas jau noskatījusi visā Latvijā.
Labums būs arī latviešiem
Ko iegūst vienkāršs pircējs no tā, ka kaimiņvalsts uzņēmēji vairo savu peļņu mūsu valstī? Šķiet, pirmkārt, tā jau ir lielāka izvēles iespēja un savas naudiņas ietaupīšana. Taču lietuvieši domā arī par citām lietām. Proti, Lietuvā «VP» veikalos pašu ražoto preču īpatsvars ir ap 70 procentiem, un līdzīgu attiecību viņi sola arī Latvijā – tātad būs noiets mūsu ražotājiem. Arī tiem, kas nemaz negrasās iepirkties šajos veikalos, varētu paveikties, jo «VP» plaši atbalsta dažādus pasākumus un līdzekļus šim mērķim nežēlo. Akcionāri to dēvē par reklāmu, jo, atbalstot koncertus, festivālus, sporta pasākumus, tiek pieminēts arī viņu vārds, un tas ir ieguvums gan vieniem, gan otriem. Lietuvā «VP» uztur arī kādu bērnunamu.
Bet labākais, ko pamanījām Lietuvā un ceram, ka redzēsim arī Latvijā, ir zemnieku tirdziņi pie lielākajiem «VP» veikaliem. Tur jauki iekārtotās vietās zemniekiem ir iespējams tirgoties ar savu produkciju. No neoficiālām sarunām varēja noprast, ka «VP» gatavojas arī iepirkt produkciju no zemniekiem, paši to fasēt un tirgot savos veikalos.
