Tas, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas zinātnieki un pētnieki nodarbojas ar citu planētu un galaktiku izpēti, dažādu debesu ķermeņu un dabas parādību vērošanu, ir saprotams.
Tas, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zinātnieki un pētnieki nodarbojas ar citu planētu un galaktiku izpēti, dažādu debesu ķermeņu un dabas parādību vērošanu, ir saprotams. Ja tie paši ļaudis pievēršas lietām, kas notiek tepat uz mūsu gaužām grēcīgās zemītes, tas var šķist mazliet dīvaini. Bet, ja viņu darbi vainagojas panākumiem, tad rodas jautājums, kas, skatoties no NASA viedokļa, varētu būt kopīgs zemei un debesīm.
Līdz deviņdesmito gadu vidum NASA Kosmisko lidojumu centra, kas atrodas Hantsvilā Alabamas štatā, speciālisti Deivids Hatevejs un Pols Meijers bija nodarbojušies tikai ar vētru, uz Saules notiekošu eksploziju un tamlīdzīgu parādību izpēti tuvplānā. Lai pētītu ar satelīta palīdzību uzņemtos videomateriālus, protams, ir nepieciešams atbilstošs aprīkojums, un par tā trūkumu šī organizācija, protams, nevar žēloties. Izrādījās, ka aprīkojumu, kas tiek izmantots debesu parādību pētīšanai, var lietot arī, lai analizētu dažādas negācijas, kas notiek tepat uz zemes.
Deviņdesmito gadu vidū Amerikas policija un Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) sāka izmantot NASA izstrādātās datoru tehnoloģijas video novērošanas kameru nofilmēto materiālu kvalitātes uzlabošanā. Kā zināms, tumsā filmēto kadru kvalitāti ne vienmēr var dēvēt par apmierinošu, tādēļ bieži mēdz būt grūtības ar tur redzamo personu sazīmēšanu. Tāpēc izeja no situācijas tiek meklēta ar datorprogrammu palīdzību, vajadzības gadījumā attīrot attēlus no «sniega», uzlabojot kadrus, kas dažādu apstākļu dēļ ir «izplūduši» un citādā ziņā nekvalitatīvi. Pirmā sadarbība ar policiju un FIB Hatevejam un Meijeram bija 1996. gadā, kad vasaras olimpisko spēļu laikā Atlantā sprāga bumba, nogalinot divus un ievainojot vairākus simtus cilvēku. Tieši Hatevejs un Meijers bija tie, kas nodarbojās ar naktī filmēto videomateriālu apstrādi, sniedzot neatsveramu palīdzību FIB izmeklētājiem.
Kopš tā laika veikti vēl vairāki būtiski tā saucamās VISAR (saīsinājums no «Video Image Stabilization and Registration») tehnoloģijas uzlabojumi, un tagad visas ar to saistītās lietas nodotas kompānijām, kas ražo video pastiprināšanas sistēmas tiesībsargājošajām, izlūkošanas, aizsardzības un militārajām struktūrām un arī personālajiem datoriem. Kā jau nav grūti iedomāties, par licences iegādi VISAR sistēmu sērijveida ražošanai tiek izrādīta liela interese. Datoru ražotāji ir patīkami pārsteigti, ka tagad iespējas videoattēla apstrādē ir krietni plašākas nekā tikai «sniega» noņemšana vai blakus trokšņu slāpēšana. Ražotāji, kas licenci jau ir iegādājušies, šīs tehnoloģijas iestrādājuši savos jaunākajos datoru modeļos. Tagad ar šādām ierīcēm ir apgādātas pašas izmeklēšanas iestādes, tāpēc NASA palīdzība izmeklēšanas laikā vairs nav nepieciešama. «Tas, ka policija var izmantot NASA tehnoloģiju, lai iesēdinātu slepkavas aiz restēm, man sniedz milzu gandarījumu,» atzīst Hatevejs.
Attēla uzlabošanas iespējas, neapšaubāmi, nav arī nekādas brīnumzāles pret noziedzību, jo pat ļaundara atpazīšana nav garants viņa noķeršanai. Zinātnieks atceras gadījumu, kad tikusi nolaupīta kāda Minesotas pusaudze un šis noziegums ticis fiksēts videolentē, kaut arī nebūt ne pašā labākajā kvalitātē. Lai arī veikta attēla apstrāde, ļaundari izdevās sazīmēt un aizturēt, viņa upuris joprojām nav atrasts. FIB aģenti uzskata, ka meitene, visticamāk, ir nogalināta, taču videomateriāls tika izmantots kā pierādījums tiesas procesā pret nolaupītāju.
«Vispār jau nozieguma norises pētīšana video ir ļoti līdzīga negaisa izpētei. Princips ir ļoti līdzīgs,» uzskata Meijers.
Video pastiprināšanu iespējams izmantot arī medicīniskiem mērķiem. Par to Hatevejs un Meijers pārliecinājušies, sadarbojoties ar Keisija Redzes institūtu, kas atrodas Oregonas Veselības zinātņu universitātē, kur video pastiprināšanas iekārtas tiek izmantotas acu šūnu un to saistības ar imūnsistēmas traucējumiem izpētē.
«Strādājot ar NASA ieviestajām tehnoloģijām, mēs varam rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar acu un imūnsistēmas darbību. Kopš izmantojam video pastiprināšanas iekārtas, varam pētīt šūnu kustību acs iekšpusē, kas pirms tam nebija iespējams,» stāsta Stīvens Plenks, Keisija institūta asociētais profesors.
