Uz jūnija lietavās cietušā Vilces dzirnavu dambja tika iecerēts būvēt hidroelektrostaciju.
Uz jūnija lietavās cietušā Vilces dzirnavu dambja tika iecerēts būvēt hidroelektrostaciju.
Kā īpašumā?
Sākotnēji dambis bijis valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» īpašumā, vēlāk pārgājis pagasta pārziņā. Vilces pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks, vēlēdamies sakoptu vidi savā pagastā, Vilces dzirnavas nodeva privātpersonai Zigmundam Pudulim. Viņš līdz ar mazās HES celtniecību ir ar mieru dambi salabot un sakopt apkārtni.
Hidroelektrostacijas celtniecība bija paredzēta šā gada septembra sākumā, taču pašlaik Z.Pudulis cer to šoruden vismaz sākt. Viņš stāstīja, ka ap HES būvniecību sacelta visai liela ažiotāža, pat valstiskā mērogā. Cik lielu kaitējumu HES būve var nodarīt apkārtējai videi? Ilgs process esot bijis dokumentu nokārtošana, lai varētu ieplānotajam darbam vispār ķerties klāt. Pašlaik radusies divdomīga situācija par īpašuma tiesībām. Izrādās, ka «Latvijas valsts meži» Vilces dzirnavas vēl uzskata par savu teritoriju. Tā ka līdz būvdarbiem problēmu esot vairāk, nekā vajadzīgs.
Gudrās zivis
Sarunā ar «Ziņām» Z.Pudulis ir ļoti atturīgs. Viņš, vairāk praktiķis būdams, vēlas pagaidīt, līdz sākas darbi. Z.Pudulis uzskata, ka dažādi negatīvie fakti ir pārspīlēti un dabai kaitējums netikšot nodarīts. «Gluži pretēji, projekta plānā iecerēts blakus dambim iebūvēt atsevišķu izvadkanālu – cauruli, kas ūdeni aizvadīs pareizajā virzienā avārijas situācijā, kā arī kalpos HES vajadzībām. Arī apkārtne prasīt prasa pēc čaklas rokas pieskāriena,» uzsver Z.Pudulis.
Daudzi vides sargātāji tā nedomā. «Tik mazām HES, kāda paredzēta Vilces dzirnavās, speciāla zivju ceļu izbūve nav nepieciešama. Citādi ir uz lielām upēm. Ceļot staciju, nekas netiks pārveidots un apdraudēts. Zivis ir gudras – bīstamai vietai netuvojas,» norāda Z.Pudulis. Viņš pauda viedokli, ka noteikumi mazajām HES ir pārāk drakoniski, tomēr atzina, ka reizēm dabas aizstāvjiem ir taisnība.
Jelgavas Vides aizsardzības dienestam pret HES celtniecību Vilces dzirnavās iebildumu neesot. Z.Pudulis ir saņēmis Latvijas Melioratoru biedrības Būvprakses sertifikātu un eksperta Jāņa Miesnieka atzinumu, ka spēkstacijas ierīkošana ir apkārtējai videi saudzējoša, draudzīga, jo situāciju nemaina.
Spēles noteikumi jāzina laikus
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš uzsvēra, ka katrs HES celtniecības gadījums jāizskata īpaši, apkopojot visus plusus un mīnusus. Viņš sacīja, ka nav ne par ne pret spēkstaciju būvi, taču katrai jābūt individuālam vērtējumam un noteikti būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis.
Runājot par HES ietekmi uz dabu, J.Avotiņš norādīja, ka spēkstaciju celtniecība nav ieteicama vietās, kur mājo foreles un laši. «Zivju resursus var regulēt ar speciālu ceļu izbūvi. Nārsta laikā vajadzētu atbrīvot upi brīvā tecējumā. Tikai ir viena bēda – Latvijā nav normāli darbojošos zivju ceļu,» tā J.Avotiņš. Kā otru negatīvo faktoru viņš minēja gruntsūdens līmeņa izmaiņas. Tajās var applūst morfoloģiskie pieminekļi upju krastos, kurus no applūdināšanas aizsargā likums. Taču ir dabas bagātības, kuras nepasargātas tiek pakļautas briesmām. Piemēram, ceļot spēkstaciju Staicelē, tiks traucēta dzeņu un retu sugu gliemežu dzīve. Tādēļ katras HES celtniecība jāvērtē individuāli,» norādīja J.Avotiņš.
Biroja direktors sprieda, ka nepaies ne ilgs laiks, kad sāksies vēja ģeneratoru bums, jo Kurzemes piekrastēs ir visai stipras vēja pūsmas, taču tādējādi tikšot traucēti putnu migrācijas ceļi. «Atkal stāvēsim dilemmas priekšā. Šajā gadījumā liela nozīme ir likumdošanai, kas aizkavē dažādu objektu būvi noteiktās vietās un veicina dabas aizsardzību. Labāk, ka spēles noteikumi zināmi iepriekš, nevis pēc tam visi tikai ierauga, ka stacija nodara kaitējumu, un tā tiek aizliegta,» tā savu viedokli pauda J.Avotiņš.
Statistika rāda,
ka mazo HES skaits visai strauji palielinās. Pašlaik Latvijā jau ir 91 hidroelektrostacija. Arī to celtniecības tempi ir negaidīti strauji, jo spēkstacijas top dažu mēnešu laikā. Pērn mazie HES saražoja elektroenerģiju 20 miljonu kWh apmērā jeb 33 procentus no valstī patērētā daudzuma vai 0,71 procentu no visu Latvijas hidroelektrostaciju izstrādes.
Šā gada 1. janvārī mūsu valstī ekspluatācijā bija nodotas 72 mazās HES.
Jelgavas rajonā pašlaik darbojas divas mazās HES – Vilces pagastā Lielberķenes dzirnavās uz Svētes upes un Lielplatones pagastā «Ziedlejas» uz Platones upes. Projekta dokumentācija veikta Vilces pagasta Mūrmuižas dzirnavām, un vēl tiekot gaidīta dokumentācija Vilces dzirnavām, tā informēja Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes eksperte Jolanta Ližus. Vilces pagastā vien varētu būt trīs spēkstacijas. Kādreiz esot bijuši arī dokumenti par Platones HES, bet par to vairs ziņu neesot.
HES skaits pa gadiem
Gads; HES skaits
1995. 6
1996. 15
1997. 20
1998. 34
1999. 54
2000. 72
