Nevarēju visu nakti gulēt. Noskatījos televīzijā raidījumu, ka invalīds ar mazu bērnu izlikts no dzīvokļa lielu parādu dēļ.
Nevarēju visu nakti gulēt. Noskatījos televīzijā raidījumu, ka invalīds ar mazu bērnu izlikts no dzīvokļa lielu parādu dēļ. Šausmas! Kāda izaugs mūsu paaudze ar ļaunumu sirdī un sagrautu veselību! Kur būs latvju tautai nākotne? Ko lai dara daudzbērnu ģimenes, pensionāri un invalīdi, kas dzīvo pusbadā? Kad saka, ka «krievu laiki» bija slikti – neticiet! Tad cilvēkam bija darbs – pilnas avīzes ar darba sludinājumiem –, par dzīvokli varēja samaksāt, bet tagad visam ceļ tikai cenas, nedomājot, vai spēsim norēķināties. Vai tiešām valdībai nav dzīvokļu ar malkas apkuri, ko ierādīt, vai sociālo dzīvokļu? Un tad nav kauna kladzināt par deportācijām 1949. gadā uz Sibīriju! Bet tur cilvēkus uz ielas neatstāja, pat filmās rāda, ka ierādīja kur dzīvot.
Es varu pateikt tikai to, ka nožēloju, ka barikāžu laikā kopā ar vīru braucām uz Rīgu un vedām cigaretes, maizi un kafiju tiem, kas tur stāvēja. Ja man tagad vajadzētu vēlēt, es balsotu tikai par Ždanoku, Rubiku un Jurkānu, par mūsu valdību vairs ne.
Pensionāre V.Štromberga
