Pagājušās otrdienas ASV traģisko notikumu «atsitiens» Latviju sasniedza tikpat ātri, cik pēkšņi.
Pagājušās otrdienas ASV traģisko notikumu «atsitiens» Latviju sasniedza tikpat ātri, cik pēkšņi. Jau trešdien daudzās valūtas mainītavās gan Rīgā, gan Jelgavā par dolāru deva vien 50 santīmu, toties pārdeva tos virs Latvijas bankas noteiktā oficiālā kursa (Ls 0,622). Tas tomēr nervozākos nekavēja no savām zeķēm izkratīt «zaļos», lai tos apmainītu pret latiem vai citu valūtu: maiņas punktu darbinieki atzīst, ka kopš pagājušās otrdienas klientu bijis krietni vairāk.
Ekonomika amerikāņu finansistu acīm
Saprotams, ka Latvijas sabiedrība kāri tvēra dažādu ekonomistu un politiķu vērtējumu un prognozes. Galu galā mūs katru uztrauc nākotne. Par to samērā plaši gan mierinošāk, gan pesimistiskāk izteicās mūsu pašu baņķieri un finansu eksperti, kuru domas ievērojami atšķiras. Tomēr analītiķi ir vienisprātis, ka pasaules ekonomiskā stabilitāte un līdz ar to arī situācija Latvijā ļoti lielā mērā būs atkarīga no ASV turpmākās rīcības. Piemēram, no tā, kāda veida un apjoma būs atriebība, kā arī – pret ko tā tiks vērsta; kā turpmāk tiks pārdalīts finansējums par labu aizsardzības sistēmu un izlūkdienestu finansējumam.
Šajā kontekstā interesants var izrādīties pašu amerikāņu viedoklis, ASV finansu aprindu pārstāvju vērtējums, kā drausmīgā traģēdija ietekmēs vai neietekmēs dolāra stabilitāti.
«Ziņu» rīcībā operatīvi nonākuši vairāku Amerikas ievērojamāko investīciju korporāciju pārstāvju un citu finansu institūciju speciālistu atzinumi.
Uzreiz pēc tam, kad teroristi taranēja Pasaules Tirdzniecības centru Ņujorkā un Pentagona ēku Vašingtonā, tika slēgti visi tilti un tuneļi uz Ņujorku; lidmašīnas, kas bija ceļā uz ASV, novirzīja uz Kanādu. Visi biroji Manhetenā pārtrauca darbu un tika evakuēti. Kādu brīdi visas pasaules finansu «smadzenes» atradās komā: Amerikas fondu biržas, kurās ik dienu tiek veikti darījumi par apmēram 90 miljardiem dolāru, tā arī netika atvērtas. Tika slēgtas biržas Čikāgā, pārtraukti darījumi arī parādsaistību tirgū, jo lielākā brokera – «Cantor Fitzgerald» – štābs atradās vienā no sagrautajiem debesskrāpjiem.
Otrdienas notikumi izraisīja šoku ne tikai traģēdijas aculieciniekos, bet arī pasaules sabiedrībā, radot atbalsis finansu tirgos.
Eiropā krasi noslīdēja visi galvenie fondu indeksi. Arī Kanādas un Latīņamerikas fondu tirgos akcijas ievērojami kritās. Bet Tokijas fondu biržas «Nikkei» indekss nākamajā dienā noslīdēja par 682,85 punktiem vai 6,63 procentiem – līdz viszemākajam līmenim, kāds bijis piedzīvots tikai 1983. gadā. Līdzīgs indeksa kritums visā Tokijas biržas vēsturē piedzīvots tikai astoto reizi.
Zelts, kas satricinājumu brīžos arvien kalpojis kā patvērums un stabilitātes garants, Londonā sadārdzinājās par 14,70 dolāriem par unci jeb par 5,4 procentiem. Par 5,9 procentiem «uzlēca» arī naftas cena Londonas naftas biržā, sasniedzot augstāko atzīmi beidzamo deviņu mēnešu laikā.
Gaidāms «rallijs» finansu tirgū
Nepieredzētais terora akts mērāms ar neskaitāmām cilvēku dzīvībām un miljardiem dolāru. Saprotams, ka laikā, kad cilvēce ar sirds trīsām pamirusi gaida ASV, visas pasaules reakciju pret teroristiem, finansu tirgi nav pasaules sabiedrības pati galvenā rūpe. Tomēr agri vai vēlu biržas Ņujorkā atsāks darbu, un speciālisti jau tagad mēģina izteikt prognozes attiecībā uz to, kādas būs 11. septembra traģisko notikumu finansiālās sekas.
Vēsture liecina, ka lieli notikumi ASV politiskajā un ekonomiskajā dzīvē nereti izraisījuši nepārredzamas sekas. Amerikāņi nenoliedz, ka arī šoreiz vēsture var atkārtoties. Atbilstoši vienam no notikumu scenārijiem kādu laiku finansu tirgū tiek pieļauts «rallijs», ko izraisīs ASV Federālās rezerves sistēmas solījums nodrošināt līdzekļus visām cietušajām bankām, kā arī valsts aizsardzībai turpmāk prognozējamais federālo izdevumu krass pieaugums.
Kā tad tuvākajā laikā varētu izvērsties notikumi pasaules finansu tirgū?
Čikāgas tirgus izpētes firmas galvenais izpilddirektors Entonijs Koltons prognozē, ka ASV vadošie fondu indeksi tiks atvērti ar aptuveni 5 procentu pazeminājumu, bet pēc tam strauji atjaunosies un tiks tirgoti tādā pašā līmenī kā pirms 11. septembra.
Starptautiskās finansu plānošanas firmas «Souar Milner» vadošais partneris Stīvs Milners uzskata, ka lielākās bažas varētu izraisīt nevis biznesa pārstāvju, bet gan patērētāju uzvedība. Pirmajā laikā cilvēku rīcību var noteikt bailes, savukārt tās mēdz izpausties, samazinot patēriņu – sākot no došanās ceļojumos un beidzot ar māju labiekārtošanu un akciju pirkšanu. Tādas sekas amerikāņu ekonomikai var izrādīties ļoti nopietnas. Milnera kungs gan ļoti šauboties par šāda scenārija attīstības iespējām, jo «profesionālie finansisti sapratīs, ka, neraugoties ne uz ko, dzīve turpinās, tādēļ nolems turpināt pirkuma darījumus».
Treiders Viktors Niderhofers, kas ilgi strādājis Džordžam Sorosam un tagad vada savu finansu biznesu, uzskata, ka depresija tirgū neturpināsies ilgi – līdzīgi tam, kā bijis, piemēram, pēc Džona Kenedija slepkavības, prezidenta Eizenhauera sirdslēkmes vai aviokatastrofām. Niderhofers apgalvo, ka pagātnes katastrofas vienmēr jau pavisam drīz no jauna likušas uzbangot ekonomiskajai aktivitātei reģionālā vai valstiskā mērogā: pēc līdzīgām nelaimēm kapitālā infrastruktūra tiek atjaunota, izmantojot vismodernāko aprīkojumu un tehnoloģijas. Tikai abu sagrauto dvīņu torņu sakaru komunikāciju atjaunošanai būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, kas mērāmi miljardos ASV dolāru. Starp citu, jau sācies starptautiskās solidaritātes process: amerikāņi saņem ziedojumos desmitiem miljonu dolāru.
Pasaules finansisti apvienojas
Džordža Buša (jaunākā) administrācijas un Federālās rezerves sistēmas rīcībā esot pietiekami līdzekļu, lai pārvarētu traģēdijas izraisītās finansu svārstības. Amerikāņu eksperti gan piebilst, ka būtiski tos likt lietā savlaicīgi un novirzīt precīzi. Pretējā gadījumā var izraisīties panika. Kā uzsver šie eksperti, ASV valdība, no vienas puses, nedrīkst kavēties ar profilaktiskajiem pasākumiem, tirgus «lāpīšanu» no federālajām rezervēm, bet, no otras puses, ar šādiem pasākumiem nedrīkst arī pārsteigties: vispirms nepieciešams novērtēt reālos materiālos un nemateriālos (piemēram, patērētāju pārliecinātības, uzticības) zaudējumus.
Radusies situācija prasīs izšķirīgu rīcību ne tikai no ASV varasvīriem. Pirmskrīzes situācijas pārvarēšanā liela nozīme ir visas pasaules finansu institūciju pūliņu saskaņošanai. Jau uzreiz pēc traģēdijas savu atbalstu vienotai rīcībai pauda Anglijas banka un Šveices Nacionālā banka, savu apņemšanos uzturēt tirgus normālu funkcionēšanu pauda Centrālā Eiropas banka. Jau aizvadītās trešdienas rītā gatavību nepieļaut finansu tirgus sabrukumu izteica Japānas banka, Austrālijas, Dienvidkorejas, Singapūras, Taizemes un citu valstu centrālās bankas. Operatīvā reakcija uz krīzes draudiem nesa augļus jau trešdienas pēcpusdienā, kad tika novērots dolāra kursa kāpums un nostiprināšanās (0,9026 USD par vienu eiro, lai gan otrdien Londonas biržā tas bija noslīdējis līdz 0,9160 USD par eiro). Attiecībā pret Japānas jēnu kurss auga no 118,77 līdz 119,71 jēnai par USD.
Odi, ziloņi un rožainas brilles
Tomēr bezgalīgs optimisms varētu būt vietā tikai tādā gadījumā, ja runa būtu vienīgi par terora aktos nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un to izraisītajām svārstībām pasaules finansu tirgū. Amerikāņu eksperti nepieļauj pat domu, ka traģiskie notikumi varētu katastrofāli ietekmēt kaut vai apdrošināšanas sabiedrību stabilitāti un finansu varenību, nemaz nerunājot par cik necik būtiskiem kaitējumiem dolāra starptautiskajam prestižam: ASV Federālās rezerves sistēmas priekšsēdētājs Alens Grinspens paziņojis, ka aizvadītās otrdienas traģēdija nenodarīs kaitējumu valsts banku un monetārajai sistēmai, bankas darbošoties ierastajā kārtībā, jo valsts ekonomika ir stipra, tik ļoti stipra, ka šādi gadījumi to nespējot ietekmēt.
Kāds cits ietekmīgs finansu speciālists paziņoja, ka par nopietnu dolāra stabilitātes satricinājumu nevarot būt runas pat līdzībās ar oda dzēlienu zilonim. Šādu apgalvojumu fonā tātad arī mūsu mazās valsts ekonomikai nevarētu būt nopietnu draudu. Tomēr, apzinoties, ka esam ārkārtīgi atkarīgi no tirgus svārstībām pasaulē, mums nav pamata lolot rožainas ilūzijas: pasaule neseno notikumu ietekmē sarukusi tik maza, ka globalizācija netieši var skart ikvienu planētas iedzīvotāju neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un tās attāluma līdz aktuālajām norisēm.
Tajā pašā laikā jāapzinās, ka pasaulē jau sākušies divi lieli – slepeno dienestu un informācijas – kari. Tie sākuši prasīt lielu finansu līdzekļu pārdali aizsardzības, spēka struktūru pastiprināšanai. Savukārt šāda līdzekļu pārdale nenovēršami var deformēt ne tikai globālo tirgu. Atliek vienīgi cerēt, ka cilvēce būs pietiekami saprātīga, lai šo divu karu rezultātā netiktu reducēts trešais.
