«Mēs esam karā ar teroristiem,» sacīja ASV prezidents Dž.Bušs, «taču tagad Amerikas tautai ir jāatgriežas ierastajā ikdienas dzīvē. Mēs gādāsim, lai tiktu atjaunots taisnīgums, mēs izkvēpināsim teroristus no alām».
«Mēs esam karā ar teroristiem,» sacīja ASV prezidents Dž.Bušs, «taču tagad Amerikas tautai ir jāatgriežas ierastajā ikdienas dzīvē. Mēs gādāsim, lai tiktu atjaunots taisnīgums, mēs izkvēpināsim teroristus no alām.»
Piektdien ar ekumenisko dievkalpojumu Amerikas Nacionālajā katedrālē Vašingtonā sākās piemiņas dievkalpojumi visos Amerikas dievnamos. Uz aizlūgumu katedrālē bija ieradušies eksprezidenti Kārters, Fords, Bušs seniors un Klintons, kongresmeņi, diplomātiskais korpuss. Dievkalpojumu iesāka Vašingtonas bīskape Džeina Holmesa Diksone, sekoja pārējo šejienes konfesiju mācītāju lūgšanas. No kanceles runāja arī prezidents Džordžs Bušs. Pirmā dziesma, to katedrālē dziedāja soliste Denīze Gravesa, bija arī mums zināmā «Amerika, Amerika» («America the Beautiful»), bet nobeigumā visi dziedāja arī mums zināmo «Džons Brauns krita kaujas laukā», protams, ar pavisam citiem vārdiem.
Svētdien notika piemiņas dievkalpojumi citos dievnamos, kuros lūdza par bojā gājušajiem, lūdza Dieva palīdzību tiem, kas zaudējuši pašu dārgāko, lūdza par tiem, kas joprojām strādā glābšanas darbos, par ugunsdzēsējiem, policistiem, medicīnas darbiniekiem, par brīvprātīgajiem palīgiem. Un, kas mums varētu likties dīvaini, – lūdza par valdību, lai tā spēj rīkoties tā, ka tauta var uzticēties un nezaudēt cerību. Lūdza arī par prezidentu Bušu un sacīja viņam paldies par to, ko viņš šajās dienās dara. Izprast pazaudētā lielumu, izvērtēt to, salīdzināt ar sevi pašu un mācīties ar to sadzīvot aicināja mācītāja Anita Vārsberga Pāža Vašingtonas latviešu centra baznīcā.
Jā, Amerika pamazām ieiet ikdienā. Vēl visu pagājušo nedēļu bija slēgtas daudzas ASV lidostas, joprojām ierobežota ir satiksme ar Ņujorku, slēgtas pieejas Pentagonam, ceturtdienas vakarā tur vēl uz kādu brīdi atjaunojās degšana. Joprojām visur redzami Amerikas karogi pusmastā, paši mazākie sasprausti pat puķu podos pilsētas ielās, plīvo pie automašīnu antenām, rokturiem. Bet pamazām samierināšanās ņem virsroku. Tiek skaitīti zaudējumi. Pasaules Tirdzniecības centra debesskrāpju drupās sešiem dzīvajiem atrastajiem vairs neviens nav piepulcējies. Joprojām tiek meklēti pieci tūkstoši pazudušo. Katrā ziņu raidījumā TV rāda to, kas notiek Manhetenā, Pentagonā, arvien vairāk analizējot situāciju un skaidrojot tautai, ko šis teroristu uzbrukums nozīmē ASV un pasaulei, ko tas nozīmē katram ASV pilsonim un viņa maciņam šodien un nākotnē.
Pārsteidzoši šajās dienās ir sociologu aptauju rezultāti. Uz jautājumu, vai jūs piekrītat, ka valstī, kurai ASV uzbruktu, lai iznīcinātu teroristus, bojā ietu arī civiliedzīvotāji, 48 procenti atbildējuši, ka piekrīt, bet 46 – to nekādā ziņā nepieļautu. Vašingtonas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes pamatskolā skolotāja vaicājusi bērniem, kas, viņuprāt, tagad būtu jādara Amerikai. Trīspadsmitgadīga meitenīte sacījusi, ka notikušais ir ļoti sāpīgi visiem Amerikas cilvēkiem. Tomēr nebūtu pareizi, ka Amerika bumbotu Afganistānu, jo tad tāpat ciestu nevainīgi cilvēki. Vēl tikai piebildīšu, ka pie Nacionālās katedrāles dievkalpojuma laikā stāvēja piketētāji, prasot «Mēs negribam atriebības karu!».
Un tomēr miers un ikdiena nemaz nav tik rāmi. Valdība joprojām ir nobažījusies, ka valstī vēl palikuši daudzi teroristi, kas atkal varētu uzbrukt. Tādēļ visur ir ļoti stingra kontrole. Jebkurā muzejā drošības dienesta cilvēki pārbauda pat rokassomiņas, videokameras, nemaz nerunājot par lielākām somām. Bet neviens tādēļ nedomā dusmoties vai izteikt neapmierinātību. Daudz vairāk nekā pirms traģēdijas dienas tagad redzami policisti, ir spēkā dažādi aizliegumi. Piemēram, nav atļauta braukšana ar jahtām un kuģīšiem pa Potomaku. No tā laikam gan visvairāk cieta kāds jaunais pāris nelielā, senā pilsētiņā Aleksandrijā (netālu no Vašingtonas), kas kāzām bija noīrējis senlaicīgu divstāvīgu kuģīti, kādu var redzēt filmās un kam ir lielais dzinējrats aizmugurē, – kuģītis ar visiem kāziniekiem tā arī palika pietauvots krastam. Bet tāpēc gan jaunie neprecējušies nepalika.
