«Markas kļuva par manu aizraušanos jau bērnībā, kad dzīvoju Sesavas pusē. Tolaik skolas puikas krāja dažādus nieciņus – etiķetes, konfekšu papīriņus, bet es – markas.
«Markas kļuva par manu aizraušanos jau bērnībā, kad dzīvoju Sesavas pusē. Tolaik skolas puikas krāja dažādus nieciņus – etiķetes, konfekšu papīriņus, bet es – markas. Tā no bērnu dienām esmu sakrājis ap 100 tūkstošiem marku,» stāsta Kanādas latvietis Edgars Ozols.
Edgars pēc profesijas ir agronoms un Kanādā ilgus gadus arī savā specialitātē nostrādājis, taču paralēli maizes darbam viņš vienmēr ir iesaistījies dažādās sabiedriskās organizācijās. Visas pat grūti uzskaitīt – studentu konkordijā «Zelmenis», Baltiešu kara veterānu līgā, Daugavas Vanagu organizācijā un citās. Taču tikai viena aizraušanās ilgst visu mūžu – pastmarku kolekcionēšana –, tāpēc ilgus gadus Edgars ir arī Latviešu filatēlistu apvienības loceklis.
Edgars uzskata, ka pastmarku krāšana ir labs izglītošanās veids: «Es ieteiktu katram bērnam caur markām izzināt pasauli. Ir taču tik interesantas markas ar dažādiem zvēriņiem, dabasskatiem, kukaiņiem, valsts vīriem. No tām var mācīties ģeogrāfiju, vēsturi, dabas zinības. Tieši tā es pats aizrāvos ar kolekcionēšanu.»
Bērnībā gan Edgaram neviens nav mācījis, kā markas pareizi jākrāj: «Ģimene saņēma kādu vēstuli, es izgriezu marku un ielīmēju to burtnīcā. Protams, ka tā ir marku bojāšana un īstai kolekcionēšanai tās vairs neder. Tā pamazām sāku gūt zināšanas un tad jau šo darbu darīju profesionāli: vispirms marka jāizgriež, tad remdenā ūdenī jāizmērcē, uzmanīgi jānoņem un jāliek starp mīkstiem papīriem nospiesties. Tas ir ķēpīgs darbs, kas jādara ļoti rūpīgi.»
Tagad jau Edgars šajos darbos iesaistījis arī savu sievu Silviju un meitu Veltu. Kopā pa šiem gadiem viņi jau ir sakrājuši ap 100 tūkstošiem marku. Ģimenes kontā ir arī vairākas ļoti retas markas, kas tiek izliktas apskatei starptautiskās izstādēs. Edgars gan atzīst, ka nekad nav tiecies pēc nesasniedzamā: «Ir izsoles, kur ļoti retas pastmarkas var iegūt īpašumā par 100 tūkstošiem dolāru, bet man tādas naudas nav. Lielākā summa, ko esmu maksājis par marku, ir 200 dolāru. Arī garumgarajās rindās pēc markas ar pirmās dienas zīmogu esmu stāvējis reti. Reiz izdevās būt Rīgā tieši tajā laikā, kad tika izdota marka ar Aglonas skatu, tad gan stāvēju rindā.»
Edgars zina stāstīt, kā tika laistas klajā pirmās Latvijas brīvvalsts markas: «Tolaik K.Ulmaņa pagaidu valdībai nebija piemērota papīra marku iespiešanai, tāpēc tika atrasts neordinārs risinājums – markas drukāja uz bermontiešu naudas zīmēm. Vācieši bija paspējuši nodrukāt savu naudu tikai no vienas puses, bet otra tika izmantota latviešu pirmajām pastmarkām. Vēlāk šādā veidā tika izmantotas arī komunistu naudas zīmes.»
