Šovasar kā nevienu citu gadu ir savairojušies dažādu sugu gliemeži. Pašlaik tie turpina intensīvi baroties, sagādājot nopietnas raizes dārzeņu audzētājiem. Ir vairāki paņēmieni, kā pret tiem cīnīties.
Šovasar kā nevienu citu gadu ir savairojušies dažādu sugu gliemeži. Pašlaik tie turpina intensīvi baroties, sagādājot nopietnas raizes dārzeņu audzētājiem. Ir vairāki paņēmieni, kā pret tiem cīnīties. Pastāv dažādas vielas, kas, pieskaroties gliemeža ādai, atņem tiem gļotas, – svaigi dzēsts kaļķis, kaulu milti – un kaitēkļi nobeidzas. Šīm vielām ir jābūt sausām, smalki samaltām. Kultūras, kuras gliemeži bojā, sausā laikā rītos vai vakaros apkaisa ar kādu no minētajām vielām, atkārtojot šo procedūru pēc 20 – 30 minūtēm.
Profilaktiskā apkarošana:
1) optimāla augu biezība, rūpējoties par atbilstošu ūdens režīmu, novadot lieko ūdeni;
2) nezāļu sistemātiska iznīcināšana, zāles appļaušana lauka malās, sētmalās, grāvjos, ceļmalās, kur pulcējas gliemeži; nopļautā zāle tūlīt jāsavāc;
3) ēsmu un slazdu izlikšana – dārzos gliemežus var iznīcināt, vagās vai krūmu starpās saliekot kāpostu lapas, koku mizas, dēlīšus, podu lauskas, kartona atgriezumus vai paslēptuves no citiem materiāliem, kur gliemeži ļoti labprāt sapulcēsies, atliks tikai tos iznīcināt;
4) vietas, kas ir brīvas no gliemežiem, var veiksmīgi ierobežot ar nepārtrauktu svaigi dzēsta kaļķa joslu 15 – 20 cm platumā; kaļķa vietā var izmantot arī pelavas vai skujas – šie materiāli, aplīpot ap gliemežu ķermeni, rada pastiprinātu gļotu izdalīšanos, kas tos novājina, un tie iet bojā; var izmantot arī superfosfātu, vara vitriolu, sinepes (30 g/m2) ;
5) apsmidzināšana, izmantojot sinepju pulvera, dzelzs sulfāta, vara sulfāta 1% šķīdumu, kalcija hlorīda 4% šķīdumu (1 – 2 l/m2); lai tie neiekļūtu noliktavās, var veikt apstrādi ar vārāmās sāls vai vara sulfāta 3% šķīdumu;
6) tiešā celiņu, rindstarpu, dobju malu apstrāde – dzēsto kaļķi var izkaisīt ar rokām (vēlams uzvilkt cimdus) vai minerālmēslu sējmašīnu, ņemot 200 – 300 kg/ha, neveldzētus kaļķus (15 g/m2), granulēto superfosfātu (30 – 35 g/m2), tabakas putekļu un dzēsto kaļķu maisījumu (25 g/m2, 1:1), kaļķu un vara sulfāta maisījumu (15 g/m2, 10:1).
Māris Narvils, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciālists
