Augusta beigās divdesmit mūsu dārzeņu audzētāji devās uz Dāniju, lai iepazītos ar turienes dārzeņkopības īpatnībām.
Augusta beigās divdesmit mūsu dārzeņu audzētāji devās uz Dāniju, lai iepazītos ar turienes dārzeņkopības īpatnībām.
Dānijā dārzeņus audzē 6800 hektāru platībā, no tiem lielu daļu aizņem burkāni (1080 hektāru). Kāpostu platības pēdējā laikā samazinājušās. To vietā arvien vairāk tiek audzēti dažāda veida salāti. Tajās stāda sarkanos kāpostus, rožkāpostus, puķkāpostus, brokoļus, sparģeļus, aisbergsalātus, Ķīnas kāpostus, lapu salātus, tomātus, sīpolus, puravus un selerijas.
Pirmajā dienā viesojāmies pie zemnieka, kas 20 hektāru platībā audzē sīpolus. Pārsteidza, kā viņš sagatavo ražu buntītē. Skaisti sīpoli ar lieliem lokiem pa piecām buntītēm tiek salikti kastē – un prom uz veikalu! Visu šo darbu veica studenti.
Pesticīdus Dānijā lieto ļoti daudz, arī tādus, kas pie mums nav reģistrēti. Sīpolu smidzināšanai tiek izmantots herbicīds Femiks, kas ir līdzīgs gezagardam un dārzeņus neapdedzina.
Slimību apkarošanai Dānijā lieto kontaktiedarbības preparātu ditānu. Ļoti populāri ir Šalotes sīpoli, kas ir arī nedaudz dārgāki. Dāņiem patīk to specifiskā garša.
Vēl apmeklējām vienu no vislielākajām saimniecībām Dānijā. Pats zemnieks dzīvo pilī. Saimniecības lauku kopējā platība ir 2000 hektāru. 245 hektāros no tiem audzē sīpolus, 10 hektāros – brokoļus, 3 hektāros – puravus, pārējā platībā ienākas graudaugi un cukurbietes. Redzējām sīpolu šķirojamo līniju. Ir arī speciāla sīpolu kalte. Ja šim zemniekam pietrūkst savu sīpolu, tad tos viņš iepērk no Holandes vai Dienvidvācijas, un veikalos uz etiķetes var izlasīt, kurā zemē tie audzēti un kas tos ir iesaiņojis.
Apciemojot dāņu zemniekus, uzzinājām, ka daudzi kāpostu, brokoļu stādus neaudzē, bet gan iepērk no Holandes, lai stādīšanas brīdī tie būtu mazā pirkstiņa resnumā.
Apmeklējot firmu «Daehnfeldt», pārsteidza plašais sēklu šķirņu sortiments – no kliņģerīšu līdz begoniju sēklām. Šī ir viena no lielākajām spinātu selekcijas un sēklaudzēšanas firmām pasaulē. Braucot pie zemniekiem, redzējām jau gatavus spinātu sēklu laukus, un arī fabrikā jau bija ievestas spinātu sēklas kaltēšanai. Daļu naudas zemnieks saņem līdz Ziemassvētkiem, otru daļu – pirms sējas. Spinātu sēklas tiek realizētas ASV, Francijā, Itālijā, Austrijā un citur pasaulē. Apmeklējām arī šķirņu salīdzināšanas centru, kura speciālisti nodarbojas gan ar dārzeņu, puķu selekciju, gan ar augļu koku, tai skaitā ābolu, ķiršu bezvīrusu stādāmā materiāla iegūšanu. Šajā centrā zinātnieki parādīja, ka labu ražu var iegūt ar bioloģisko metodi – gadu no gada ievērojot augu seku, nelietojot minerālmēslus un ķimikālijas. Valdība atbalsta šos projektus.
Arī mums dāņu konsultanti iesaka samazināt pesticīdu devas. Jelgavas rajona zemnieku saimniecībā «Liepziedi» pēc dāņu projekta tika iekārtots demonstrējums par samazinātu herbicīdu devu lietošanas efektivitāti miežu sējumos.
Redzot, kādos daudzumos Dānijā audzē dārzeņus, rodas jautājums – kā to visu pārdot? Tad tikām aizvesti uz GAS – zemnieku kooperatīvu, kurā ir apvienojušies 180 dārzeņu audzētāji. Tam ir izveidota speciāla izsoļu telpa. Lielākoties zemnieki audzē puravu hibrīdus, ziedkāpostus un brokoļus. Ir arī speciāla dārzeņu glabātuve. Katram GAS biedram ir savas numurs. Ja ir kādas problēmas, var atrast saimnieku.
Interesanti bija tas, ka kāds zemnieks savu lielo, skaisto māju apkurina ar salmiem, kas iegūti no pieciem hektāriem ziemas kviešu. Tiek sadedzināti arī mazāk kvalitatīvi graudi. Varbūt arī mūsu lauksaimniekam tā jādara, lai būtu silti!
