Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis par pilnvarniekiem un situāciju «Latvijas kuģniecībā»: Es savā laikā ierosināju atteikties no pilnvarnieku institūcijas un aizvien vairāk pārliecinos par šā varianta pareizību.
Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis par pilnvarniekiem un situāciju «Latvijas kuģniecībā»:
Es savā laikā ierosināju atteikties no pilnvarnieku institūcijas un aizvien vairāk pārliecinos par šā varianta pareizību, jo arī pēdējie notikumi attiecībā uz «Latvijas kuģniecību» («LK») un trīs tankkuģu iegādi par 126 miljoniem ASV dolāru vēlreiz mani pārliecināja, ka šīs politiskās institūcijas nepieciešamība mūsu valstī ir stipri apšaubāma. Un tādēļ Ekonomikas ministrija izstrādāja likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kurā no jaunā gada iesaka atteikties no šīs politiskās institūcijas.
Praktiski šie pilnvarnieki ir, maigi sakot, politisko partiju pelēkie kardināli, jo viņi nepiedalās publiskajā politikā, sevi neparāda sabiedrībai kā aktīvi politiķi, bet kaut kādā veidā «spēlē» aiz muguras, vij dažādas intrigas un varbūt veic to melno, slikto darbu, ko bieži vien sabiedrība nemaz neredz. Tāda diemžēl situācija ir.
Tamdēļ šā likuma izstrāde man sagādāja milzīgas grūtības. Gandrīz vesels pusgads bija jāgaida, lai iegūtu atbalstu Ministru kabinetā (MK), lai šo jautājumu pieņemtu MK komiteja, jo bija ļoti daudz iebildumu. Kaut kādā veidā šiem pelēkajiem kardināliem zuda motivācija: ko tad viņi tagad darīs, ja vairs nebūs šīs institūcijas, kur viņi strādās, kur saņems lielos atalgojumus. Un tas ir pilnīgi saprotami, jo, kā zināt, tie lielākoties vismaz trīsreiz pārsniedz ministru algas. Nu MK pēc ilgām un grūtām debatēm beidzot šo likumprojektu ir apstiprinājis, un tas tiks nosūtīts uz Saeimu. Es ceru, ka tur nevienam likumprojektu neizdosies sabojāt vai kā izlabot un tas stāsies spēkā ar 1. janvāri. Tad mums būs pilnīgi skaidri redzami cilvēki, kas pārvalda kapitāla daļas gan pašvaldību, gan valsts uzņēmumos. Tie būs publiski ierēdņi, kas strādā ministrijās un faktiski jau tagad ir atbildīgi par šo uzņēmumu eksistenci. Kā redzējāt «LK» gadījumā – no kā tad prasa atbildību? No ekonomikas ministra, kaut gan mums ir vesela rinda pārvaldes institūciju, kas nodarbojas diezin ar ko.
Kas attiecas uz pēdējām aktualitātēm «LK» un darījumu ar tankkuģiem, ir skaidrs, ka tankkuģi ir jāpērk, flote ir jāatjauno un «LK» konkurētspēja ir jāveicina. Bet nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut valstī situāciju, ka paslepus, apejot valsts augstākās amatpersonas, tiek slēgti darījumi, kas pārsniedz prātam neaptveramas naudas summas. Un man nācās konstatēt, ka šādu pārkāpumu gan valdes, gan padomes darbībā ir ļoti daudz, nemaz nerunājot par pilnvarniekiem, kas, kaut gan saņem vairāku tūkstošu latu atalgojumu, strādājot šajā uzņēmumā, nav izlasījuši savu pilnvarojuma līgumu. Varbūt tas ir darīts speciāli, jo viņi nav informējuši Privatizācijas aģentūru (PA), ka sapulce par kuģu iegādi tiek sasaukta, nedz arī, kas tajā tika nolemts. Nemaz nerunājot par to, ka viņi neinformēja akciju turētāju, ka tiek pārskaitīti 12,5 miljoni ASV dolāru kā neatsaucams depozīts, tādā veidā padarot par ķīlniekiem gan valdību, gan Ekonomikas ministriju, gan arī akciju turētāju PA. Nauda ir pārskaitīta, darījums ir noticis, jūs, ministri dariet, ko gribat, – kuģi ir jāpērk.
Vēl, protams, būs jāizvērtē padomes kompetence, kā arī tas, cik godprātīgi šajā situācijā ir rīkojusies «LK» valde, kā tādu iesācēju futbolkomandu «apspēlējot» Latvijas valdību.
