Mēs izdarījām labāko, ko tajos apstākļos varējām, tā, attaisnojot ugunsgrēka aculiecinieku pārmetumus par lēnu un neprasmīgu darbu, dzēšot universitātes Saimniecības daļas garāžas.
Mēs izdarījām labāko, ko tajos apstākļos varējām, tā, attaisnojot ugunsgrēka aculiecinieku pārmetumus par lēnu un neprasmīgu darbu, dzēšot universitātes Saimniecības daļas garāžas, pauž Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Kopš 4. septembra, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes Saimniecības daļas garāžās izcēlās šogad pilsētā lielākais ugunsgrēks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju pārmetumus par to, ka dzēšanas darbs bijis neprasmīgs un lēns. Atbrauca ugunsdzēsēji ar savām mašīnām, kuru cisternas jau pāris minūšu pēc darbu sākšanas bijušas tukšas. Lai arī turpat līdzās nelaimes vietai tek Lielupe, ugunsdzēsēji ar savām šļūtenēm neorganizēti skraidījuši pa tuvāko apkārtni, meklējot ūdens ņemšanas vietu, uzsver kāds jelgavnieks. Kad beidzot sākuši ūdeni ņemt no upes, liesmas jau bija izpletušās daudz lielākā platībā. Dzēšanas darbi bijuši neprasmīgi un vērotājos izraisījuši smīnu, līdz ieradušies Olaines ugunsdzēsēji, kas nelaimi ātri vien novērsuši ar putām. Aldis Feldmanis, rūpīgi izanalizējot dzēšanas darbus, atzīst, ka attiecīgajos apstākļos ir darīts maksimālais, lai nelaimi likvidētu.
«Uzskatu, ka dzēšanu apgrūtināja divi apstākļi. Pirmām kārtām ar ūdens ņemšanas vietu tiešām bija sarežģījumi. Kaut arī Lielupe degošajam objektam ir līdzās, tai ir ļoti stāvs krasts, līdz ar to ugunsdzēsēju mašīnai piekļūt ūdenim bija patiešām sarežģīti. Bez tam problēmas radīja arī ugunsdzēsības hidranti. Pie Lauksaimniecības universitātes ir izvietoti divi hidranti – viens 60, bet otrs – 180 metru attālumā no degošajām garāžām. Protams, pirmām kārtām ugunsdzēsēji steidzās uz tuvāko hidrantu, bet atklājās, ka tas ir bojāts, tādēļ bija jāmeklē tālākais. Lai arī viss tiešām tika darīts maksimāli ātri, zināms laiks pagāja, kas vērotājiem varēja šķist arī pārāk ilgs. Kad Lielupei un hidrantam bija piekļūts, dzēšana ritēja labi.
Ugunsdzēsēju mašīnas uz notikuma vietu, kā parasti, devās uzpildītas ar ūdeni. Taču vienā cisternā ietilpst divas tonnas ūdens, un ir pilnīgi normāli, ka piecu minūšu laikā rezerves ir izsmeltas.
Bet par putām, ko nelaimes likvidēšanā esot izmantojuši Olaines ugunsdzēsēji, es pirmo reizi dzirdu no «Zemgales Ziņu» lasītājiem. Tā kā putas ir ļoti dārgas, pašlaik ugunsdzēsēji tās izmanto tikai gadījumos, kad nedrīkst izmantot ūdeni, – dzēšot degvielu vai tamlīdzīgas lietas,» tā A.Feldmanis.
Vakar arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas rajona Olaines daļas brigāde «Ziņām» apstiprināja, ka vērienīgā ugunsgrēka likvidēšanā viņi ir palīdzējuši, uguni dzēšot ar ūdeni. Arī Olaines ugunsdzēsēji apstiprināja, ka daudz dārgākās putas tiek izmantotas tikai gadījumos, kad ugunsgrēku nedrīkst dzēst ar ūdeni.
Par otru faktoru, kas aizkavēja ugunsgrēka likvidēšanu, Aldis Feldmanis nosauc neprecīzo informāciju: «Pulksten 17.26 Jelgavas brigāde saņēma ziņojumu, ka aiz LLU deg autobuss. Protams, uz notikuma vietu aizbrauca viena automašīna. Tikai pēc tam, kad tā ieradās norādītajā vietā un atklājās, ka nelaime ir daudz vērienīgāka, nekā minēts, tika sauktas papildu mašīnas. Arī tas prasīja laiku. Taču kopumā uzskatu, ka ugunsdzēsēji darīja visu, kas bija viņu spēkos. Tika izsaukti pat dzēsēji no brīvajām maiņām.»
«Ziņas» jau informēja, ka 4. septembra pievakarē LLU Saimniecības daļas garāžās 450 kvadrātmetru platībā izpletās ugunsgrēks, kas nodarīja 19 577 latu lielus zaudējumus. Ugunsdzēsējiem no liesmām izdevās pasargāt garāžām līdzās esošo administratīvo ēku, kā arī vairākus boksus garāžu kompleksa otrā galā.
