Par elektrību nereti mēdz teikt – to neredz, bet tās trūkumu jūt nekavējoties, lai kādi arī bijuši iemesli.
Par elektrību nereti mēdz teikt – to neredz, bet tās trūkumu jūt nekavējoties, lai kādi arī bijuši iemesli. Par automobiļu aizdedzes svecēm var sacīt līdzīgi – mazi un necili, taču automobilī neaizstājami veidojumi, kuru defekti nereti var radīt pamatīgas galvassāpes un sabojāt garastāvokli uz visu dienu. Tāpēc vēl jo svarīgāk ievērot sveču maiņas intervālu – aizsērējusi svece var «ieriebt» visnegaidītākajā brīdī un vietā.
Kad sveces jāmaina
Svecēm, kas «piegādā» dzirksteli saspiestajam degmaisījumam motora cilindros, jāiztur neiedomājami augsta temperatūra. Gals cilindra pusē īslaicīgi sakarst līdz pat divarpus tūkstoš grādiem pēc Celsija, bet otrs gals sasniedz labi ja simts grādu temperatūru. Kaut gan slodze ir liela, aizdedzes sveču mūžs parasti ir ap 40 tūkstošu kilometru nobraukumā mērāms.
Īpaša uzmanība jāpievērš ar elektroniskajām aizdedzes sistēmām apgādātām automašīnām, kurām uzstādītas aizdedzes spoles ar vairākiem augstsprieguma izvadiem, iztiekot bez sadalītāja, jo šādiem automobiļiem starp sveču elektrodiem veidojas divreiz vairāk dzirksteļu (puse no tām diemžēl iet zudumā), līdz ar to sveces paātrināti nolietojas. Dažkārt iespējama sveču aizsērēšana vēl pirms to resursa beigām. Izeja ir vienkārša – sveces jāizskrūvē, un to elektrodi jānotīra. Pie viena ieteicams sveci pārbaudīt, neieskrūvētu iespraužot svečvadā un startējot. Ja dzirksteles lec līdzīgi kā metinot (svece «spļaudās»), tad tās resurss ir izsmelts, un nepieciešama nomaiņa.
Sveces – aukstās, sveces – karstās
Minētie apzīmējumi žargona statusā tiek lietoti, raksturojot divus galējos apstākļus, kādos sveces mēdz kļūt nelietojamas.
Ja automobiļa motorā tiek izmantotas atbilstošas sveces, cilindros neiekļūst eļļa un kārtībā ir arī degvielas piegādes sistēma, aplikums uz elektrodiem un sveces izolatora pat nerodas. Niecīgie nosēdumi sveces pašattīrīšanās procesā sadeg, ja vien svece nav bojāta un sakarst līdz noteiktai (ap 700°C) temperatūrai. To panāk, sasniedzot vēlamo siltuma novadīšanas efektivitāti, kas atkarīga no specifiskām sveces uzbūves niansēm.
Ja svece nesakarst līdz optimālajai temperatūrai, pašattīrīšanās process nenotiek un tā pamazām aizsērē, sveces apakšdaļa pārklājas ar uzdegumu, nesadegušās degvielas paliekām u.c. Šādas sveces mēdz dēvēt par aukstajām svecēm. Galvenokārt minētās problēmas rodas, ja tiek izmantotas nepareizas sveces. Taču iespējami arī citi iemesli – pārāk trekns degmaisījums (regulējiet degvielas padevi!), aizdedzes sistēmas bojājumi, eļļas iekļūšana degkamerā, nepietiekama motora temperatūra, ko izraisa īslaicīgi pārbraucieni nelielos attālumos u.c.
Ja sveces aizsērē, parasti motors darbojas nevienmērīgi, to kļūst arvien grūtāk iedarbināt, līdz vienā brīdī tas vispār nav iespējams, un vienīgā izeja ir sveču nomaiņa.
Ja sveču siltumvadāmība nav pietiekama, tās motora darbības laikā pārkarst, sākas degmaisījuma priekšlaicīga aizdedzināšana pat bez dzirksteles starp sveces elektrodiem. Svecēm pārkarstot (par to liecina koši balta izolatora apakšdaļa), sakūst elektrodi, saplaisā to izolators, veicinot strāvas noplūdi. Audiāli šādu defektu nereti var konstatēt, automašīnai darbojoties brīvgaitā, kad motora darbība ir izteikti nestabila (motors «rīstās»). Sveces ar pamazinātu siltumvadīšanas spēju sauc par karstajām svecēm. Pārkaršanu var veicināt pāragrs aizdedzes moments, nepareizi noregulēta degvielas piegāde, nepietiekams motora eļļas vai dzesēšanas šķidruma daudzums, bojāta dzesēšanas sistēma u.c.
Sveču izvēles kritēriji
Pirmais un galvenais nosacījums, lai aizdedzes sveces nevainojami kalpotu, ir izmantot tikai tādas, kādas paredzējis automobiļa ražotājs. Katrā kārtīgā autodetaļu veikalā ir katalogi, pēc kuriem atkarībā no mašīnas markas un dzinēja tiek piemeklētas vajadzīgās sveces, tādējādi atbrīvojot mašīnas īpašnieku no maldīšanās bezgalīgajās kodu tabulās. Pie viena jātiek skaidrībā par summu, ko iespējams atvēlēt auto «svečtura» piepildīšanai. Apmierinošas kvalitātes sveču cena atkarībā no ražotāja svārstās pusotra un četru latu robežās (par vienu, protams), bet, ja priekšroka tiek dota svecēm ar dārgmetālu vai to sakausējumu elektrodiem, katrs eksemplārs maksās ne mazāk par pieciem sešiem latiem. Vienīgais papildu nosacījums – pirkumu veikt solīdās tirdzniecības vietās.
Kas jāņem vērā, sveces mainot
Lai arī padomi šajā sakarā – sveces mainot, būt maksimāli uzmanīgiem – šķiet, ir tikpat veci kā pasaule, autobraucēji nereti papūlas sev sagādāt maciņā kādu lieku robu.
Sākumā jānoskaidro, kāds ir «urbumu» blīvēšanas veids – ar blīvgredzenu un plakano atbalsta virsmu vai ar konisko sēžu un bez blīvgredzena. Pirms izskrūvēšanas ap svecēm jānotīra visi netīrumi, lai pēc tam tie nesabirtu urbumā. Vēlams iegaumēt nostiprinātu sveču slīpumu, lai atvieglotu to ieskrūvēšanu.
Jaunai svecei jāskrūvējas viegli, bez būtiskas piepūles, pretējā gadījumā vītnes «uzķeršana» jāatkārto. Sveci cenšoties ieskrūvēt ar spēku, vienīgais «ieguvums» var izrādīties sabojāta vītne. Ja iespējams, sveci vislabāk sākumā ieskrūvēt ar rokām, bet pēc tam ar svečatslēgu mazliet pievilkt. Ja sveces tiek ieskrūvētas pirmoreiz, pietiek attiecīgi ar ceturtdaļapgriezienu (svecēm ar blīvgredzeniem) vai divdesmitdaļapgriezienu (svecēm ar konisko sēžu) lielu papildu pievilkšanu. Princips «stingri – labi, ļoti stingri – vēl labāk» der suņa vai zirga piesiešanai, bet ne sveces pievilkšanai, tādēļ spēku labāk likt lietā saprāta robežās. Jo urbuma vītne motora galvā ir gana vārīga, un pārgalvība sveču maiņu var pārvērst motora maiņā…
