Lai vienotais pārtikas aprites valsts dienests sāktu darbu noteiktajā termiņā, tiks veiktas izmaiņas likumos un reorganizācija.
Lai vienotais pārtikas aprites valsts dienests sāktu darbu noteiktajā termiņā, tiks veiktas izmaiņas likumos un reorganizācija. Tā sāksies gada beigās ar Pārtikas uzraudzības dienesta centrālo aparātu.
Kā ziņo Zemkopības ministrijas preses dienests, zemkopības ministrs Atis Slakteris tika devis rīkojumu izveidot darba grupu, kas no 10. maija līdz 5. septembrim 16 sēžu laikā izstrādāja priekšlikumus vienota pārtikas valsts uzraudzības dienesta izveidošanai. Līdz šim pārtikas apriti uzraudzīja galvenokārt divas iestādes – Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts sanitārā inspekcija. Vienota dienesta izveides mērķis ir pilnveidot un modernizēt pārtikas valsts uzraudzību Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības nostādnes par pārtikas aprites organizāciju. Pamatprincips ir vienota uzraudzība no pārtikas izejvielu ieguves līdz patērētājam, no lauka līdz galdam. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu augsta līmeņa cilvēku dzīves un veselības aizsardzību, vienlaikus nodrošinot efektīvi funkcionējošu tirgu.
Darba grupa savā noslēguma ziņojumā vēsta, ka līdz 2002. gada 1. janvārim jāizveido vienota institūcija ar nosaukumu Pārtikas un veterinārais dienests, kas būs Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Šīs iestādes izveidei nepieciešams mainīt 90 dažādus likumdošanas aktus. Pārtikas aprites uzraudzības dienesta reorganizāciju plānots sākt šā gada beigās, sākot ar dienesta centrālo aparātu, bet pēc tam arī visās struktūrvienībās.
Sākoties nākamajam gadam, jaunais Pārtikas un veterinārais dienests veiks valsts uzraudzību un kontroli 174 911 pārtikas apritē iesaistītos objektos, tostarp 164 138 jau esošā Pārtikas un veterinārā dienesta objektos, 3019 Augkopības produkcijas valsts kvalitātes kontroles dienesta uzraudzības objektos, 113 Sanitārās robežinspekcijas objektos un 7641 Valsts sanitārās inspekcijas pārraudzības objektos.
Labklājības un Zemkopības ministrija atzīst, ka pārtikas aprites uzraudzībai piešķirtais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu optimālu valsts uzraudzības biežumu visos pārtikas aprites posmos. Šā gada piešķirtais finansējums Valsts sanitārajai inspekcijai nodrošina plānveida uzraudzības biežumu vidēji vienu reizi gadā katrā pārtikas aprites objektā.
Kad iestāsimies Eiropas Savienībā, valsts iekšējā tirgū būs jānodrošina tāds uzraudzības līmenis, kā citās savienības dalībvalstīs. Uzraudzības sistēmai ir maksimāli jānovērš iespēja patērētājam, jo īpaši jūtīgajām pircēju grupām – zīdaiņiem, bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem –, saņemt veselībai vai dzīvībai bīstamus produktus.
