Domei mūžīgi trūkst naudas, ja jautājums skar pilsētas iedzīvotāju nabadzīgo slāni. Ja nauda nepieciešama invalīdiem, vientuļajiem pensionāriem, tad ir problēmas.
Domei mūžīgi trūkst naudas, ja jautājums skar pilsētas iedzīvotāju nabadzīgo slāni. Ja nauda nepieciešama invalīdiem, vientuļajiem pensionāriem, tad ir problēmas. Cita lieta, ja tā vajadzīga Domes amatpersonām, starp kurām ir arī trīs atbrīvotie Domes deputāti – A.Rāviņš, I.Škutāne un J.Strods. Pārējie deputāti saņem savus pieticīgos 50 – 60 latus atkarībā no nostrādātajām stundām. Toties Domes administrācija – cepuri nost, jo ir noslēgts koplīgums starp Domi, tās administrāciju un arodkomiteju. Tikai te arī kāds «fušieris», pēc kura var spriest, ka Domē var safabricēt, kādu dokumentu grib, tas ir, kādu pieprasa. Man ir divi koplīgumi. Abi datēti ar 1997. gada 11. decembri. Pirmajā (to saņēmu pēc pieprasījuma) teikts, ka arodkomiteju pārstāv tās priekšsēdētāja I.Meija, un 5.8. punkts paredz: «Līgums ir spēkā no 01.01.1998. g. līdz jauna koplīguma noslēgšanai.» Bet bez vadošo amatpersonu paraksta – nav ne Ivana, ne Stroda paraksta. Pēc atkārtota pieprasījuma saņēmu jaunu koplīguma kopiju, arī datētu ar 1997. gada 11. decembri, tikai šoreiz ar visiem parakstiem, bet nelaime tā, ka šajā dokumentā arodbiedrības priekšsēdētāja ir I.Pečkovska un 5.8. punkts skan šādi: «Līgums ir spēkā no 01.01.1998. g. līdz 31.03.20001. g.» Tātad jauno koplīgumu vajadzēja apstiprināt jaunajai Domei tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām. Bet kāpēc jānervozē, ko izdomās jaunā Dome, ņem un vienpersoniski nomaina 5.8. punktu faktiski uz beztermiņa. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Vecā koplīguma 2.2. punkts paredz: «Par kvalitatīvu darbu pēc Domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora priekšlikuma izmaksāt prēmiju gadā līdz trīs mēnešu vidējās darba algas apmēram.» Trīs mēnešu! Nevienā uzņēmumā, kur ražo produkciju, rada peļņu, nav šādu prēmiju. Bet Domē ir. Tā taču ir nodokļu maksātāju nauda! Pēc štatu saraksta, kas ir manā rīcībā, gadā 2.2. punkta izpildīšanai budžetā jāparedz ir 60 000 latu. Tas ir tikai prēmijām, kur nu vēl algām. Tas vēl nav viss. Vēl ir 2.5. punkts, kas paredz: «Vienu reizi gadā darbiniekiem piešķirt materiālo pabalstu mēneša vidējās darba algas apmērā veselības stāvokļa uzlabošanai.» Tas prasa vēl 20 000 gadā. Vēl ir 2.6. punkts, kas nosaka, ka jāsniedz materiālais pabalsts gan kāzās, gan jubilejās, gan nāves gadījumos. Vidēji gadā šiem pasākumiem jārezervē aptuveni 95 000 latu. Un būs, jo prēmiju sarakstu galvgalī ir Domes spice. To, ka līgums darbojas, pierāda tas, ka, paejot tikai nepilniem septiņiem mēnešiem no pašvaldību vēlēšanām, ar G.Kurloviča 2001. gada 14. augusta rīkojumu Nr.257 – jau ir saņemtas prēmijas 19003,67 latu apmērā. Mēs vēl ilgi smaksim nabadzībā, kamēr nebūs sakārtota likumdošana gan par algām, gan par prēmēšanu. Vienu brīdi bija MK lēmums, kas noteica, ka algas saņemamas atbilstoši kategorijām un koeficientiem. Kungiem tas izrādījās nepieņemami, un tagad katrs, kā grib, tā arī lemj, cik saņemt. Un izrādās, ka vislielākie strādātāji ir priekšnieki un padomnieki. Kā var būt, ka viens otrs valsts vai pašvaldību institūcijās saņem 3000 – 5000 latu (mēnesī), bet lielākais vairums – minimumu, kas tagad no 1. jūlija ir 60 latu. Un visi balstās uz to, ka ir likums. Bet kas šos likumus pieņem?! Visam jābūt samērīgam. Jāprēmē. Bet ne jau tā. Darbs jāstimulē. Bet nu jau tik nekaunīgi. Tas jums, jelgavnieki, pārdomām. Visas partijas priekšvēlēšanu kampaņā solīja nodokļu maksātāju naudas plūsmas taisnīgu izlietojumu. Bet tas bija tikai līdz vēlēšanām. Nu portfeļi sadalīti. Jāgrābj, kamēr var, jo nevar zināt, vai nākamajās ievēlēs. Tikai neaizmirstiet, ka tuvojas 8. Saeimas vēlēšanas! Atkal kā no pārpilnības raga birs solījumi, jo šie kungi, kas tagad ir pie teikšanas, gribēs tikt uz augšu. Padomājiet!
