Pagājušajā gadā ārzemnieki Latvijā visvairāk investējuši tādās nozarēs kā transports un sakari, apstrādes rūpniecība, mazum- un vairumtirdzniecība, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita veida komercdarbība.
Pagājušajā gadā ārzemnieki Latvijā visvairāk investējuši tādās nozarēs kā transports un sakari, apstrādes rūpniecība, mazum- un vairumtirdzniecība, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita veida komercdarbība.
Viena no, investoruprāt, visvairāk ieguldījumu vērtajām sfērām ir tirdzniecība. To visi varam pamanīt, piemēram, pārtikas lielveikalu bums. Līdz šim pārtikas tirgū dominēja gandrīz tikai norvēģu «Rimi», bet tagad parādījušies nopietni konkurenti – Somijas firma «Kesko», kas gan pagaidām gatavojas atvērt tikai savu pirmo lielveikalu, taču jau tuvākajā laikā iecerējusi izveidot veselu tīklu ar vismaz 15 lielveikaliem.
Somi uzskata, ka Latvijas tirgū viņiem ir vieta, tāpēc viņi gatavi konkurēt. Viņuprāt, katrs jauns konkurents var pretendēt uz tirgus daļu, ja vien savu projektu nopietni realizē. Tam piekrīt arī pašreizējie Latvijas tirgus dalībnieki. Viņi gan skeptiski vērtē somu investoru ieceri jau tuvākajā laikā iekarot 25 procentus Latvijas tirgus. Paši somi gan to uzskata par reālu, jo, viņuprāt, Latvijas lielveikalos pašlaik trūkstot skaidra koncepta: tajos ir pa daļai no visa, sortiments nav pastāvīgs, arī cenas esot svārstīgas. Somi piedāvāšot gan lielu un plašu preču izvēli, gan stabilas un pieejamas cenas, viņu lielveikalos ienākot, cilvēks zinās, ka atradīs tieši to, ko vēlas.
Šajā sakarā nemieru pauž mazo veikalu īpašnieki. Vai viņi tiešām tiek apdraudēti? Gan «Rimi», gan arī «Kesko» pārstāvji to noliedz. Viņi pieļauj izmaiņas tirgū, taču nekādā gadījumā nevarot piekrist, ka mazie veikali un tirgi iznīks. Palikšot – labākie. To apliecinot Skandināvijas valstu pieredze. Turklāt Somijas investori, konkrēti, «Kesko» pārstāvji, pauž, ka viņi domājot likt uzsvaru uz svaigu pārtiku, bet tas nozīmējot, ka Latvijas zemniekiem būs iespēja ar šo lielveikalu starpniecību pārdot savu produkciju… («Protams, nodrošinot attiecīgu kvalitāti,» neaizmirst piebilst skandināvu investori. Cik rožainas perspektīvas patiešām «Kesko» ienākšana Latvijā pavērs vietējiem zemniekiem, to rādīs jau tuvākā nākotne.)
Lai gan Latvija nav liela valsts, lielveikali pie mums aug kā sēnes pēc lietus. Kāda ir to nākotne? Cik tālu tie var attīstīties? Zinātāji paredz, ka nākamajos gados Latvijā gaidāma jaunu lielveikalu tīklu izveide, taču dominējoši būšot tikai daži, līdzīgi Skandināvijai: tur patlaban 70 līdz 80 procentu tirgus aizņem trīs līderi. Lielveikalu īpašnieki un pārstāvji, protams, uzskata, ka tādējādi ieguvējs būšot tikai un vienīgi pircējs.
Tomēr arī no investīciju viedokļa katrai valstij ārzemju investoru piesaiste ir ļoti svarīgs ekonomikas attīstības faktors: jo vairāk ārvalstu kompāniju ienāk, jo labāk. Sākotnēji investoru interese par Latviju bija saistīta ar privatizējamiem uzņēmumiem, ar infrastruktūras objektiem, kas tika privatizēti, taču pēdējā laikā tiek arvien vairāk radīti arī jauni uzņēmumi jaunās nozarēs. Eksperti novērojuši, ka, privatizācijai Latvijā tuvojoties noslēgumam, investīciju apjoms valstī samazinās. Šādā situācijā varam priecāties par katru investoru. Patlaban visvairāk Latvijā investē Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Igaunijas un Somijas uzņēmēji.
Kopumā Latvija ārvalstu investoriem nav visai pievilcīga: esam maza valsts, pasaules ekonomiskās sistēmas «nomale». Tomēr Latvijai ir būtiska priekšrocība: augsts darba tikums un ātri apmācāms darbaspēks. Tāpēc Latvijā ārzemnieki investē labprāt un samērā intensīvi. Pašlaik gan vērojams neliels investīciju samazinājums (lielākoties tas tiek skaidrots gan ar informācijas tehnoloģijām, gan ar pašreizējo situāciju ASV).
Katrā valstī ārzemju investīcijas ir ļoti svarīgs ekonomiskais faktors, kas tiek pastāvīgi rūpīgi analizēts un visādi veicināts. Arī Latvijā beidzamajā laikā panāktas vismaz divas ļoti svarīgas izmaiņas ārvalstu investīcijās: nepārprotami uzlabojusies investīciju kvalitāte, tās atšķirībā no 90. gadu sākuma vairs nav riska investīcijas, bet gan nopietnas un pietiekami lielas. Otrkārt, notikušas būtiskas izmaiņas to nozaru struktūrā, kurās tiek investēts: beidzot esam sagaidījuši, ka Latvijā investīciju apmēra ziņā pirmajā vietā ir rūpniecība. Tai seko transports, finanses un tirdzniecība. Iepriekš secība bija cita: pirmajā vietā bija transports, finanses, rūpniecība un tikai pēc tam tirdzniecība. «Tā kā tirdzniecība stabili turas ceturtajā vietā, bažām par to, ka investēts tiek tikai tirgos, nav pamata,» mierina Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte.
Ir ļoti nozīmīgi, lai valstī ieplūstu papildu līdzekļi. Arī Latvijā to trūkst – īpaši ražošanas attīstībai, modernizācijai.
Tādēļ ekonomisti uzskata, ka arī turpmāk investīcijas maksimāli jāpiesaista visās nozarēs. Patlaban Latvijā ārvalstu investīcijas veido 20 – 25 procentus no visiem investīciju resursiem. Tas esot pietiekami daudz. Tomēr, jo vairāk Latvijā investēs ārzemnieki, jo tas būs izdevīgāk mums visiem, Latvijas ekonomikai kopumā.
Latvijā bieži ir tā, ka teorētiski zinām, kā jādara, kā, piemēram, jāvada modernā ražošana, bet praktiski to nespējam. Arī te ārvalstu investīcijas ļoti noderīgas – tieši apmācībā.
Visbeidzot investīciju piesaiste nostiprina produkcijas imidžu. Ja domājam, piemēram, par Austrumu tirgu, tad tajā daudz vieglāk iekļūt tādai Latvijā ražotai produkcijai, kas tiek piegādāta ar kādas citas firmas zīmi.
«Latvijas strādniekam, kas saņēmis algu par tās ražošanu, ir vienalga, ar kādu zīmi viņa darba produkts apzīmogots: gandrīz uz tiem visiem sīkiem burtiņiem arī rakstīts, ka produkts ražots Latvijā, taču, ja šo uzrakstu vainago kāda slavena preču zīme, to ir daudz vieglāk pārdot, tātad – iespējams vairāk nopelnīt,» skaidro ekonomisti.
