No 20. līdz 23. septembrim Latvijas Dabas muzejā bija skatāma un izgaršojama izstāde «Vīnogas un vīni».
No 20. līdz 23. septembrim Latvijas Dabas muzejā bija skatāma un izgaršojama izstāde «Vīnogas un vīni». Latvijā audzētās ogas priecēja ne viena vien apmeklētāja acis, savukārt ap krāšņo vīna pudeļu galdiņu pulcējās ievērības cienīgs degustētāju skaits.
Izstādes organizētāja Vīnkopju un vīndaru kluba prezidenta vietnieks Ainis Kārkliņš sacīja, ka apskatīt varēja aptuveni 60 dažādu Latvijā augušu vīnogu šķirņu. Tās audzētas gan atklātā laukā, gan siltumnīcās. Vīnogas mūsu valstī audzē aptuveni 20 zemnieku, un visi esot Vīnkopju un vīndaru kluba biedri.
Kā uzsvēra A.Kārkliņš, šā gada apstākļi vīnogām bijuši nelabvēlīgi, jo īpaši pēdējās lietavas, tādēļ ogas piemeklējusi miltrasa, kas citus gadus gājusi secen. Un tomēr vīnkopjiem bija ar ko lepoties.
A.Kārkliņš atzina, ka vīnogas nav niķīga kultūra, taču tai nepieciešama specifiska aprūpe. Saimniekiem jāpieskata, lai ogas labi pārziemotu, kā arī jāprot tās kopt. Vīnogas parasti nemēdzot slimot.
«Izstādi apmeklēja daudz cilvēku, un viņu interese par vīnogām ar katru gadu palielinās, kas ir pozitīvs rādītājs. Ir vismaz 20 šķirņu, kuras droši varu ieteikt audzēt ikvienam mazdārziņa īpašniekam. Pa kādai vīnstīgai taču vajadzētu katrai privātajai mājai, jo vīnogas ir veselīgas un vērtīgas,» norādīja A.Kārkliņš.
Ekspozīcijas otrajā daļā Vīnkopju un vīndaru kluba atzars – Vīndaru brālība – piedāvāja iepazīties ar Latvijā gatavotu vīnu. Krāšņo pudeļu galdu ieskāva prāvs pulciņš vīna cienītāju, kas baudīja burvīgo dzēriena aromātu un, to degustēdami, izjuta dažādās vīna garšas nianses. Izvēlēties bija ko ikvienam prasīgākam vīnmīlim – vai vīnu ar upeņu, ābolu, ērkšķogu, medus, pīlādžu vai citu garšu, sausu, saldu vai pussaldu…
Vīndaris un augļkopis Andris Dišlers skaidroja, ja nav kārtīgu vīnogu, tad nav arī laba vīna. Mūsu valstī labāk esot dzērienu gatavot no gaišajām vīnogām, kas ir kārtīgi izsauļotas. Vīnogas jāaudzē dienvidu nogāzē, lai tām būtu silti. Izstādē savus brūvējumus nogaršot piedāvāja pieci seši ļoti aktīvi entuziasti, kas nenoguruši eksperimentē, lai pagatavotu patiesi kvalitatīvu dzērienu.
Tiesa gan, lai visu Vīndaru brālības piedāvāto nodegustētu, bija jāiztukšo prāvs skaits glāžu ar gardo dziru. Ļoti iespējams, ka kāds pamanījās noslēpt viltīgā pašmāju vīna izraisīto mazo dullumiņu, taču nevienu streipuļojam izstādes organizētāji netika redzējuši.
Kāds vīndaris sacīja, ka kvalitatīva vīna gatavošanas stiķis ir labs noskaņojums, piebilstot, ka ir arī citi «knifiņi».
Sidrs ir ābolu vīns, kas tiek raudzēts no sulas bez cukura piedevas. Līdz ar to alkohola līmenis tam nav augsts – parasti četri līdz seši procenti. Šāds vīns ir nestabils un ātri jāizlieto. Ja ir vēlēšanās sidru uzglabāt, tas vai nu jāpasterizē, vai arī tam jāpievieno konservants lielā koncentrācijā.
Labam ābolu vīnam nepieciešami ļoti kvalitatīvi āboli – tiem jābūt augušiem saulē, sulīgiem, nebojātiem un aromātiskiem. Vēlams kombinēt dažādu šķirņu ābolus. Alkohola saturam ābolu vīnā nevajadzētu pārsniegt 11 līdz 12 procentu, tādēļ ābolu sulai jāpieliek ap 100 līdz 120 gramu cukura uz litru sulas. Pietiekamā daudzumā jālieto labs ieraugs, jo ābolu sula ne visai labi rūgst.
