Ceļmalās nevar nepamanīt automašīnu rindas. Šur tur redzami cilvēki ar nažiem un traukiem. Viss liecina par to, ka sarosījušies sēņotāji dodas pēc iecienītajām meža veltēm. Citam tas ir vaļasprieks, citam atpūta, bet citam iztikas avots.
Ceļmalās nevar nepamanīt automašīnu rindas. Šur tur redzami cilvēki ar nažiem un traukiem. Viss liecina par to, ka sarosījušies sēņotāji dodas pēc iecienītajām meža veltēm. Citam tas ir vaļasprieks, citam atpūta, bet citam iztikas avots.
Pašlaik sēņošanai ir īstais laiks jeb trešais vilnis, tā sacīja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciālists Māris Narvils. Pirmais sēņu vilnis esot tad, kad labība vārpo, bet otrais – kad labību novāc. Tagad tīkamās rudens sēnes var lasīt līdz pat salnām. M.Narvils norādīja, ka vēl dažas dienas droši dodieties sēņot, taču vēlāk, lapkritī, gardās meža veltes var būt grūti pamanāmas, līdz ar to interesantā nodarbe var tikt apgrūtināta. Pašlaik vēl esot rudens sēņu – bērzlapju, cūceņu, baraviku, vilnīšu – laiks, un to vēl ir pietiekami. Diemžēl gaileņu un apšu beku gan vairs neesot.
Sēņot var doties tepat Jelgavas apkaimes mežos, jo sēņu esot daudz, protams, ar pļaušanu jau nevar pļaut, bet tukšā mājās neatgriezīsies neviens. Nenoliedzami, ļoti paveicies, ja nav manāmas iepriekšējo sēņotāju pēdas un izdodas pirmajam nonākt pie kādas zināmas sēņu pilnas vietas, jo, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Sēņotāju mežā ir visai daudz.
M.Narvils iesaka uz mežu doties gaišā dienas laikā, lai sēnes vieglāk ieraudzīt, un sausā laikā, jo salijušas tās klāj gļotu kārta, kas var nepatīkami smērēt rokas. Jo īpaši liela gļotu kārta mēdz būt arī pašlaik mežos bieži sastopamajām bērzlapēm.
Braucot uz Vilci, sastaptie Jevgeņijs un Jevgeņija (kas sevi dēvē par Jevgeņiju pāri, jo abu vārdi nominatīvā atšķiras tikai ar dzimtes galotnēm) nesa vairākus pilnus spainīšus ar dažādām sēnēm. Viņi stāstīja, ka deviņos ejot uz Tīsu mežu un sēnes lasa, kamēr trauki pilni. Rudenī Jevgēņiju pārim tās ir iztikas avots. Sēnes tiek gatavotas ziemai, no tām sēņotāji var vārīt zupu un mērci. Viņi ir atraduši «īstās» sēņu vietas, taču tas prasa stundas gājienu no mājām Elejā.
