Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā «Zilais putns» ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur – «aiz mākoņa maliņas» – nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks.
Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā «Zilais putns» ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur – «aiz mākoņa maliņas» – nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks. Pastāv arī cita teorija, ka paši bērni izvēlas savus vecākus. Ja tas tā, būtu interesanti zināt, cik lielā mērā viņu lēmumu varētu ietekmēt pasaulīgās dzīves materiālā puse.
Dzemdībām atvēlēts tik atšķirīgs laiks
Pat visai kompaktajā Eiropas kontinentā cilvēkbērna ierašanās pasaulē saistīta ar visai atšķirīgām priekšrocībām un materiālajiem labumiem. Lai cik rezignēti mēs vērtētu Latvijas dzīves līmeni uz Eiropas attīstītāko valstu fona, māmiņas un jaundzimušā atbalsta ziņā Latvija pierāda savu piederību Eiropai.
Vācijā topošā māmiņa domām par bērniņu pilnībā var nodoties 6 nedēļas pirms un 8 nedēļas pēc priecīgā notikuma, savukārt Grieķijā abi periodi ir vienlīdz lieli – 56 dienas, gluži tāpat kā Luksemburgā un arīdzan Latvijā (pašreiz gan apzinīgākās grūtnieces, kuras laikus stājas medicīniskajā uzskaitē, saņem vēl papildu balvu – 14 dienas; vēl par 2 nedēļām pēcdzemdību atvaļinājumu paildzina dzemdību sarežģījumi vai dvīņi).
Francijā šīm nedēļām noteikts cits sadalījums – 6 nedēļas pirms un 10 nedēļas pēc dzemdībām. Interesanti, ka, sagaidot ģimenes trešo atvasi, valsts paredzējusi 26 brīvas nedēļas (8 no tām pirms dzemdībām), savukārt dvīņiem – 34 nedēļas (12 – pirms dzemdībām). Bet, ja Dieviņš jauno māmiņu aplaimojis ar vairāk nekā diviem jaundzimušajiem, tad Francijas valsts viņai dāvā 46 nedēļas garu atvaļinājumu (24 nedēļas pirms piedzimšanas). Somijā pēc ražīgākām dzemdībām par katru papildus jaundzimušo pienākas attiecīgi 60 papildatvaļinājuma dienas bērna kopšanai.
Gribētu pievērst uzmanību kādai Čehijas īpatnībai. Latvijas otrās brīvvalsts gados atšķirībā no padomju laika tika likvidētas vientuļajām mātēm paredzētās priekšrocības. Protams, šajā nenoformēto attiecību laikmetā grūti noteikt īsteni vientuļas mātes. Nez kā to izvērtē Čehijā, tomēr šajā zemē tradicionālo maternitātes pabalsta ilgumu (28 nedēļas) līdz 37 nedēļām pagarina gan pēc vairākbērnu dzemdībām, gan arī vientuļajām mātēm.
Domāju, ka vairākām Eiropas valstīm raksturīgo tendenci samazināt pirmsdzemdību atvaļinājuma laiku, attiecīgi palielinot samaksāto periodu pēc mazuļa piedzimšanas, ar sapratni uzņemtu arī daudzas mūsu jaunās māmiņas, kurām grūtniecības laikā nav nekādu īpašu sarežģījumu, jo svarīgāks un smagāks tomēr ir jaundzimušā aprūpes laiks. Varbūt nākotnē šo attiecību varēs izvēlēties pati sieviete.
Tā, piemēram, Lihtenšteinā no 20 maternitātes atvaļinājuma nedēļām tikai 4 paredzēts vaļoties pirms bērna dzimšanas, tāpat kā Dānijā, toties tur samaksāts pēcdzemdību atvaļinājums atvēlēts vēl 24 nedēļu garumā pēc bērna nākšanas pasaulē. Interesanta ir piebilde, ka pēdējās 10 no šīm 24 nedēļām mazuļa aprūpei un atbilstošos pabalstus var saņemt jaunais tēvs.
Dzemdību atvaļinājums tēviem?
Aizkustinoši, ka Zviedrijā jaunie tēvi sakarā ar bērniņa piedzimšanu ir tiesīgi saņemt 10 «tēva dienas». Dānijā tēvi drīkst mātes vietā paņemt pēcdzemdību atvaļinājumu. Latvijā, ja vien priekšniecība nav īpaši palīdzīga, pat pēc ģimenes dzemdībās pavadītas moku nakts varonīgie tētuki bieži vien spiesti stāties darba ierindā izvārguši, bāli, apsarkušām acīm…
Latvijā pašreiz spēkā esošie likumi nonāk pretrunās, jo darba likumdošana paredz bērna kopšanas atvaļinājumu piešķirt vienīgi mātēm, bet maternitātes pabalstu drīkst izmaksāt arī tēviem. Pagaidām gan šādi gadījumi Latvijā ir reti un vairāk saistīti ar ekstremālām situācijām – mātes nāve, slimība utt. Tomēr Labklājības ministrijas Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska pavēstīja priecīgu jaunumu: nākamgad 1. jūnijā apstiprināmais jaunais Darba likums atļaus bērna kopšanas atvaļinājumu likumīgi pieprasīt arī stiprajam dzimumam, ja pašai ģimenei tā šķitīs labāk un izdevīgāk.
Ne visur Eiropā 100% pabalsts
Mūsu valdība pelnījusi atzinību par itin jūtamo bērna piedzimšanas pabalstu, kura pamatsummu – 98 latus – jaunā māmiņa var itin viegli dubultot, laikus stājoties grūtniecības uzskaitē. Kaut gan saprotami, ka šādu labvēlību vairāk diktēja nevis valsts pārticība, bet gan daudzu jauno ģimeņu nabadzība, kā arī raizes par katastrofāli zemo dzimstību Latvijā.
Tāpat itin respektējams ir fakts, ka maternitātes pabalstu Latvijā (arī Igaunijā) aplēš 100% apmērā no līdzšinējās algas, kamēr dienvidu kaimiņi izmaksā tikai 80 procentu.
Protams, salīdzināt Baltijas valstis ar citām Eiropas zemēm varam vienīgi nosacīti, jo katrs zinām, ka summas, kādas par šiem pašiem algas 100% saņem jaunās māmiņas Luksemburgā, Nīderlandē un Norvēģijā, jūtami atšķiras no mūsu dzemdētāju rocības. Maternitātes pabalsts adekvāts saņemtajai algai ir arī Polijā un Spānijā.
Apvienotās Karalistes zemēs jaunās māmiņas saņem 90 % algas (gan tikai pirmās 6 nedēļas), Beļģijā – 82% (pirmās 30 dienas, pēcāk tas sarūk), Itālijā maternitātes pabalsts ir 80% no algas. Īrijā attiecīgie procenti šķiet viszemākie – tikai 70, tomēr tur tāpat kā vēl dažās Eiropas valstīs, Latviju ieskaitot, ir fiksētas minimālās vai maksimāli pieļaujamās robežas. Bet pašai summai jau ir nozīme vienīgi valsts dzīves līmeņa un katras māmiņas algas līmeņa kontekstā.
Tāpēc interesantāki un saprotamāki šķita principi, pēc kuriem dažās valstīs savdabīgi tiek aprēķināts bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts: Polijā tas noteikts 20% apmērā no valsts vidējās darba algas, bet Ungārijā… 150% no minimālās vecuma pensijas.
Un tomēr – vismaz man maternitātes atvaļinājuma ilgums šķiet pat nozīmīgāks par noteiktām naudas summām. Un nešaubos, ka «tie, aiz mākoņa maliņas» domā gluži tāpat. Kāds gan labums no prāvas naudas, ja nebūs iespējas pietiekami ilgi un netraucēti izbaudīt unikālos mātes un jaundzimušā divatnības brīžus?
