Kristaps Ivuškāns mācās 12. klasē. Viņa brīvo laiku galvenokārt aizņem mēģinājumi divās mūzikas grupās un grāmatas rakstīšana.
Kristaps Ivuškāns mācās 12. klasē. Viņa brīvo laiku galvenokārt aizņem mēģinājumi divās mūzikas grupās un grāmatas rakstīšana.
Jau piekto gadu Kristaps spēlē divās grupās – smagās mūzikas un hip – hop. Bijusi vēl viena grupa, kurā viņš darbojies, bet tā arī neesot izdevies izveidot iecerētā stila mūziku.
Kristaps katru dienu septiņas astoņas stundas spēlē ģitāru, bet vispār prot daudzu instrumentu spēli – klavieres, akordeonu, bungas, basģitāru – un gatavojoties apgūt arī vijoli.
Nākotnes profesiju Kristaps ir iecerējis saistīt ar mūziku, bet esot faktori, kas ļoti traucē. Piemēram, daudz laika aizņemot mācības. Ģimene uz kādu laiku gatavojas pārcelties uz Poliju, pēc tam plānots doties uz Ameriku. «Būtu jau labi «štatos». Varētu sameklēt producentus, bet grupai nepieciešami mēģinājumi, kuru tad nebūtu,» atzīst Kristaps.
Kristaps klausās gan klasiku – Mocartu, Bēthovenu –, gan arī citiem diezgan nesaprotamu mūziku.
Viņš necieš cilvēkus, kas neiedziļinās tajā, ko paši klausās. Tiem, viņaprāt, pietiekot ar kārtīgu alkohola daudzumu un kaut kādu skanējumu fonā.
«Izjūtu riebumu pret aprobežotiem cilvēkiem, kam pietiek ar pāris bļāvieniem, lai teiktu, ka tā ir laba mūzika. Manā izpratnē mūzika ir daudz vairāk nekā «stilošana», piemēram, māksla, kultūra, vēsture, gudrība, pieredze, jūtas, emocijas,» stāsta K.Ivuškāns. Viņaprāt, galvenais ir inteliģence un sapratne par savu mērķu sasniegšanas jēgu. Neviena radīta mūzika Kristapa skatījumā nav vērtējama kā labāka par citu uzrakstīto skaņdarbu. Katrs skaņdarbs ir citāds.
«Man arī nepatīk savus skaņdarbus piedēvēt kādam noteiktam stilam, bet daudzi to dara manā vietā. Es vienkārši mīlu mūziku,» apgalvo Kristaps.
Vēl viņš jau trīs gadus raksta dzejoļus, un nepilnus divus mēnešus top grāmata, kurā viņš klāsta savus filosofiskos un psiholoģiskos uzskatus par pasauli un tās esamību.
«Es necenšos būt profesionāls rakstnieks, bet tā es sevi «izlādēju». Veidoju dialogu pats ar sevi. Paužu savu viedokli objektam, kas ar mani nestrīdas. Tas ir vieglāk, nekā kaut ko stāstīt cilvēkiem, jo katram ir savs viedoklis,» spriež K.Ivuškāns. Pagaidām dzeju viņš nav domājis publicēt, jo dara to tikai savam priekam.
Kristaps stāsta, ka vēl viņam patīkot atpūsties klubos Vecrīgā.
