Uzņēmējdarbība Salas pagastā nav attīstīta. Strādā daži kokapstrādes cehi, zivju pārstādes ražotne un firma «Pērnes», kas pircējiem piedāvā čipsus un eļļas.
Uzņēmējdarbība Salas pagastā nav attīstīta. Strādā daži kokapstrādes cehi, zivju pārstādes ražotne un firma «Pērnes», kas pircējiem piedāvā čipsus un eļļas. Lielākā daļa no uzņēmējdarbības objektiem atrodas vienkopus – vietā, kur savulaik bija kolhoza govju fermas. Katra firma atbilstoši spējām ir iekārtojusi savu darbavietu, taču uz pārējo fona izceļas «Pērnes», kur domāts ne tikai par ražošanu, bet arī par teritorijas sakopšanu. Čipsus Salas pagastā sākuši ražot jau 1987. gadā – pirmie Latvijā. Pēc kolhoza sabrukuma izveidojās privātuzņēmums ar simtprocentīgu Latvijas kapitālu. Kā tagad sokas šīs nozares celmlaužiem, kā notiek konkurences cīņa, par to saruna ar firmas «Pērnes» prezidentu Laimoni Radziņu.
Vai jūs esat stāvējis pie firmas šūpuļa?
Esmu rīdzinieks, uz Salu atnācu pēc studijām, jo te man solīja dzīvokli. Sākumā biju kolhoza grāmatveža palīgs, vēlāk –palīgražošanas nodaļas vadītājs. Jau tolaik sākām strādāt pie čipsu ražotnes izveides, un tas veiksmīgi arī izdevās. Kad kolhozs «mira» un sākās «prihvatizācijas» process, pārņēmām ražotni un izveidojām firmu «Pērnes».
Ar ko sākās ražošana un kādus produktus piedāvājat patlaban?
Kolhoza laikos mēs kļuvām slaveni ar kartupeļu plāksnītēm, ko tolaik pārdeva pat sveramā veidā. Pēc tam kādu laiku šis produkts pircējiem vairs lāgā nepatika, bet tagad atkal esam sākuši to piedāvāt veikaliem. Protams, ka nemitīgi veidojam jaunus produktus, bet jāatzīst, ka tirgus mums vairs nav tik labs.
Vai tā ir konkurence, kas rada problēmas?
Latvijas tirgū tiek darīts viss, lai ērti būtu tirgotājam, nevis ražotājam. Kamēr nekas netiks mainīts, mums nav uz ko cerēt. Piemēram, ievedot preces Latvijā, izejvielām un gatavajai produkcijai nav diferencētas PVN likmes – nodokļi ir vienādi. Par ko tad lai vēl tur runā? Konkurence? Vai tiešām jūs domājat, ka mazs Latvijas uzņēmums var cīnīties ar diviem skandināvu monstriem – «Ādažu čipsi» un «Estrella»? Tie savā starpā «ķegojas», bet mēs – tam visam pa vidu. Ar tādu kapitālu un investīcijām, protams, var atļauties taisīt dempinga cenas un vēl izdzīvot, taču mēs šādā situācijā ilgi vairs nenoturēsimies. Jau tagad esam sapratuši, ka čipsi nav un nekad nebūs mūsu peļņas avots.
Vai tas nozīmē, ka domājat par alternatīvām?
Nu jau labu laiku piedāvājam pircējiem mūsu eļļas «Pērnes», «Tautas Eko» un «Lanta». Eļļa – tas ir čipsu gatavošanas palīgprodukts, tāpēc arī sākām tam pievērsties. Patlaban meklējam dažādas iespējas, kā noturēties virs ūdens, – nesen sākām ražot arī etiķi. Ir vēl dažas citas idejas. Piemēram, čipsus ražojam no ievestām kartupeļu pārslām, jo no kartupeļiem ražošanas process iznāk pārāk dārgs. Un, tā kā šogad ir padevusies slikta kartupeļu raža, iespējams, pircējiem piedāvāsim iegādāties arī kartupeļu pārslas – ieber vārošā ūdenī vai pienā, un biezputra gatava. Maisījums ir augstas kvalitātes un ražots no labāko šķirņu kartupeļiem. Ar šādām alternatīvām kādu laiku vēl varēsim pastāvēt, taču ilgu mūžu es neparedzu. Mums paliek tikai naivā dzejnieka cerība, ka valdība nāks pie prāta un dos kādas atlaides vietējiem ražotājiem. Esmu reālists, nevis pesimists, tāpēc: dzīvosim – redzēsim!
