Latvijas ministru prezidents Andris Bērziņš: Nupat kā Saeima ir atgriezusies no brīvdienām. Kā jau solīju, tūdaļ pēc Saeimas brīvdienām šo jautājumu iesniegsim izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
Latvijas ministru prezidents Andris Bērziņš:
Nupat kā Saeima ir atgriezusies no brīvdienām. Kā jau solīju, tūdaļ pēc Saeimas brīvdienām šo jautājumu iesniegsim izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai tā būs parasta plenārsēde, vai mēs sasauksim ārkārtas – koalīcijā vēl neesam vienojušies. Dokuments jau ir izstrādāts un pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā (MK) tiks iesniegts Saeimā. Mēs no parlamenta gaidām vairākas lietas: lai Saeima izsaka savu viedokli par 102 pašvaldību modeli; tai ir jāpaziņo MK, kā, pēc Saeimas uzskatiem, jānotiek nākamajām pašvaldību vēlēšanām – vai šis process būs pilnībā brīvprātīgs un neierobežots laikā vai arī tajās pašvaldībās, kuras nebūs apvienojušās atbilstoši projektam, notiks vēlēšanas visā jaunajā teritorijā. Es domāju, ka ir jābūt brīvprātības modelim līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Visu atlikušo gadu laikā pašvaldībām ir jāvienojas.
Ja valdība saņems akceptu no Saeimas, tad varēsim ļoti precīzi plānot savu darbu – gan, runājot par veselības aprūpes sakārtošanu un uzlabošanu, gan par to, kuri reģionālie ceļi jāsakārto pirmie, lai nodrošinātu pieņemamu satiksmi starp dažādām apdzīvotām vietām. Koncepcijas trūkums zināmā mērā traucē to izdarīt.
Ceram, Saeima arī piekritīs, ka tās 102 pašvaldību modelī apstiprinātās robežas nav nekāds tabu. Ja pašvaldībām ir ierosinājumi tās pavirzīt uz vienu vai otru pusi, tas jāargumentē un šīs robežas tiks pavirzītas. Kad koncepcija būs apstiprināta, pašvaldības, ja vien tās neiebildīs pret noteiktajām robežām, orientējoši zinās, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks jau atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam. Pavisam nesen atjaunojām ATR padomi, un, ja kāds apgalvo, ka vajag citādi, tad jānāk diskutēt uz ATR padomi. Nepieciešamības gadījumā šis dokuments tiek precizēts ar MK starpniecību.
Patlaban esam spiesti izdarīt grozījumus likumā par regulatoru, jo tas tika pieņemts ar domu, ka pašvaldību mērogi būs lielāki un ka šajās pašvaldībās regulatoram būs darba fronte, kur tas varēs uzraudzīt dažādus siltumražotājus un pareizi noteikt tarifus. Pašlaik mums mazajās pašvaldībās jāpagarina termiņi regulatora izveidei, jo piekrītu cilvēkiem, sevišķi pagastvečiem, kas skaidro, ka viņu pagastā ir viena katlumāja, kas apkurina skolu, bērnudārzu un pagastmāju, un ka tur regulators nav vajadzīgs. Nevajag tērēt naudu. Labāk par šiem līdzekļiem iepirkt kurināmo vai uzlabot to katlumāju.
