Mūsu valstī jaunajiem skolotājiem vienīgā pieredze darbā ir prakse studiju laikā, bet bieži izrādās, ka ar to vien nepietiek.
Mūsu valstī jaunajiem skolotājiem vienīgā pieredze darbā ir prakse studiju laikā, bet bieži izrādās, ka ar to vien nepietiek. Vācijā pēc studijām jaunie pedagogi darba pieredzi iegūst, divus gadus strādājot referendāru statusā. Pagājušajā nedēļā vācieši šo pieredzi mācīja arī mūsu pedagogiem.
Jelgavas Metodiskās informācijas centrā (MIC) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ziemeļreinas – Vestfāles Skolu un zinātnes ministriju organizēja semināru «Jauno pedagogu adaptācija skolā.» Sadarbība starp abām ministrijām jau ilgst vairākus gadus – dažādi pedagogu tālākizglītības projekti realizēti vairākās Latvijas pilsētās. Sadarbības turpinājumā šajā projektā iekļauta arī Jelgava.
MIC projektu metodiķe Ingrīda Muraškovska stāsta, ka pirms diviem gadiem mūsu centra vadītāja Sarmīte Vīksna pabija Vestfālē pieredzes apmaiņas braucienā, kad guva pirmos iespaidus par jauno pedagogu apmācību: «Pirms tam centrā jau bijām sākuši diskutēt un domāt par to, kā palīdzēt jaunajiem pedagogiem iejusties darbā. Sākām arī projektu, kas paredzēja reizi mēnesī kopā aicināt jaunos skolotājus un sniegt viņiem konsultācijas. Diemžēl šī ideja neguva lielu atbalstu, jo MIC darbiniekiem ir grūti prognozēt, kas vislabāk spētu palīdzēt jaunajiem speciālistiem. Taču, redzot Vācijas pieredzi, sapratām, ka tā lieti noderētu arī mums, jo Latvijā skolotājs pēc augstskolas diploma iegūšanas praktiski ir bez pieredzes darbā.»
Vācijā darbojas Minsteres Jauno skolotāju (referendāru) studiju seminārs, kur pēc augstskolas praksi iegūst topošie pedagogi. Divi semināra pasniedzēji – Birgita Nabe, semināra vācu valodas nodaļas vadītāja, un Reinhards Cērners, semināra vadītāja vietnieks, – četras dienas strādāja ar mūsu skolotāju grupām. Apmācība tiek organizēta skolas komandai, kurā iekļauti trīs darbinieki – jaunais skolotājs, pieredzējis pedagogs un mācību pārzinis. Jaunajam skolotājam ar pieredzējušā pedagoga atbalstu tiek mācīts, kā labāk iejusties darbā, bet mācību pārzinis pieaicināts, lai izvērtētu, kā šo praksi tālāk ieviest skolā.
Semināra tēmas bija balstītas uz iepriekš MIC izstrādātiem priekšlikumiem – tika piedāvātas jaunas darba metodes un pēc tam tās tika praktiski izspēlētas un izstrādātas.
Lektors R.Cērners atzīst, ka Latvijas pedagogi ir vairāk atklāti un atvērti jaunām zināšanām: «Viņi daudz ātrāk nekā vācu pedagogi ir gatavi iesaistīties izspēlēs – viņi ir atvērtāki jaunām zināšanām. Latvijas skolotāji iet līdzi laikam un tālākizglītību uztver ļoti nopietni. Tāpēc ceram, ka pēc šā semināra projekts turpināsies un mēs spēsim vēl vairāk palīdzēt jaunajiem skolotājiem.»
Šoreiz apmācībā piedalījās deviņas Zemgales skolu komandas – 2. un 3. Jelgavas pamatskola, 4. vidusskola, 2. ģimnāzija, 1. internātskola, Ozolnieku vidusskola, Dobeles rajona Bēnes vidusskola un A.Brigaderes pamatskola, kā arī Jūrmalas Majoru pamatskola.
Vācu valodas skolotāja Maruta Gāle stāsta, ka viņai vairākkārt iznācis dzirdēt jauno pedagogu nožēlu par to, ka Latvijā nav šo divu gadu, kuru laikā speciālistu uzraudzībā iegūt pilnvērtīgu praksi: «Studiju laikā ar prakses vietu paveicas tikai nedaudziem – visbiežāk jaunais pedagogs tiek «iemests aukstā ūdenī» un viņam ir jāstājas klases priekšā. Dzirdēts, ka skolotājs pat ir priecīgs, ja viņam «piestiprināts» praktikants, kas tagad varēs viņu stundās aizvietot, bet pats tajā laikā mierīgi var kārtot savas darīšanas. Tā jau nu noteikti nevar iegūt labu pieredzi par to, kā strādāt klasē, kā pareizi vadīt stundas, kā rast kontaktu ar skolēniem un tā tālāk.»
