«Tikko sāku studijas Lauksaimniecības universitātē, un jau jāsecina, ka studentu dzīve ir viena vienīga steiga, lai gan mācīties man paticis vienmēr, turklāt augstākā izglītība ir mans šā brīža lielākais mērķis,» stāsta Svetlana Sidorenkova.
«Tikko sāku studijas Lauksaimniecības universitātē, un jau jāsecina, ka studentu dzīve ir viena vienīga steiga, lai gan mācīties man paticis vienmēr, turklāt augstākā izglītība ir mans šā brīža lielākais mērķis,» stāsta Svetlana Sidorenkova.
Meitene nāk no Jēkabpils apkārtnes, tomēr labās atsauksmes par Jelgavu un tās universitāti guva virsroku dilemmā – mācīties vai strādāt. «Dzīvoju kopmītnēs. Nekad nebūtu domājusi, ka studenti (tā esot īpaša tauta) ir tik atsaucīgi un izpalīdzīgi, nav egoisti,» stāsta gaviļniece.
Svetlanai savs vārds nešķiet simpātisks tā krieviskā skanējuma dēļ, tas bieži vien ir iemesls viņas nespējai iedzīvoties latviskā vidē. Ņemot vērā meitenes vārda tulkojumu no krievu valodas, viena no gaviļnieces iesaukām ir Gaismiņa: «Patiesībā tā arī jūtos – kā gaismiņa savās mājās, kā ģimenes morālais balsts.»
Pārsvarā gaviļniece savas vārdadienas neizjūt, jo dienu pirms tām ir viņas dzimšanas diena, tā ka abi svētki tiek apvienoti: «Nejūtos apdalīta, jo galvenais jau nav dāvanas, bet tas, ka ir cilvēki, kuriem esi mīļa.» Svetlana uzskata, ka viņai piemīt visai labas īpašības – sirsnība un izpalīdzība –, tomēr lielā atklātība, sava viedokļa neatkarība un ātra pieķeršanās cilvēkiem dažkārt rada ciešanas: «Piekrītu, ka sabiedrībā esmu garlaicīga, neprotu uzturēt jautrību, bet man šķiet, ka tā ir cilvēces lielākā kļūda – neprast pieņemt otru tādu, kāds viņš ir.»
Meitenes lielākā īpatnība ir viņā mītošais trakais «gariņš»: vai Latvijā ir daudz meiteņu, kuras gribētu dienēt? Svetlana to vēlas. Tādēļ viņa apsver ideju iestāties LR Zemessardzes 65. atsevišķajā studentu bataljonā. Gaviļniecei ir daudzpusīgas intereses: skriešana, rokdarbi, grāmatu lasīšana un vēstuļu rakstīšana.
«Pēc būtības esmu godīga un emocionāla, tāpēc šīsdienas gaviļniekiem novēlu nedarīt pāri citiem, strādāt, jo tikai ar darbu var daudz panākt, kā arī, vērtējot cilvēkus, neaizmirst vecu atziņu par to, ka ārējais veidols bieži nesakrīt ar iekšējo pasauli!»
