29. septembrī pulksten 11 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas izstāžu zālē interesenti aicināti uz sarunu par Jelgavas būvvēsturi, līdzi ņemot interesantas ziņas un liecības par cilvēkiem, kas cēla seno pilsētu, kas tur dzīvoja un strādāja.
29. septembrī pulksten 11 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas izstāžu zālē interesenti aicināti uz sarunu par Jelgavas būvvēsturi, līdzi ņemot interesantas ziņas un liecības par cilvēkiem, kas cēla seno pilsētu, kas tur dzīvoja un strādāja, kas veidoja tās īpatnējo kolorītu.
Otrā pasaules kara ugunīs Jelgava gāja bojā. Par pilsētas būvniecības vēsturi saglabājušās liecības tikai vecpilsētas rajonā un nomalēs ārpus senajiem aizsargvaļņiem. Pēckara gados uzceltā jaunā Jelgava kļuva sveša un bezpersoniska, bez gadsimtu gaitā izveidojušās vēsturiskās auras, romantikas un leģendām.
Ar savu garīgo un ekonomisko aktivitāti jelgavnieku un viņu viesu vidū izcēlās Katoļu ielas biedrību nami, tirgotavas, naudas iestādes un juridiskie kantori, arī grāmatu un laikrakstu drukātavas, bet uz baznīcu galma pavadījumā staigājis franču valdnieks Ludvigs XVIII.
Izstāde «Katoļu ielas zudusī godība» muzejā izraisījusi apmeklētāju interesi par norisēm katrā lielajā un mazajā namā abās ielas pusēs. Muzeja krājums papildinājies ar jaunām ziņām. Paldies Ilgai Ziemelei par materiāliem, kas stāsta par pazīstamo desu rūpnieku Žani Ērgli un augļu, sulu, ievārījumu un konservu ražotāju Jāni Markitantu. Vēl ir jautājumi, kas palikuši bez atbildes, to izpēte vēl jāturpina. Kas cēla dižākos Jelgavas namus? Arhitekti un būvuzņēmēji? Tāpēc uz sarunu rītdien aicināts ikviens jelgavnieks, kas vēlas kopīgi atcerēties šo pilsētu senatnē.
