Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris vakar žurnālistiem atzina, ka 3000 tonnu pagājušā gada ražas cukura vēl nav pārdotas, un tas ir negatīvs rādītājs.
Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris vakar žurnālistiem atzina, ka 3000 tonnu pagājušā gada ražas cukura vēl nav pārdotas, un tas ir negatīvs rādītājs. Līdz ar to viņš atzīmēja, ka nav realizēts plānotais cukura daudzums.
Jelgavas Cukurfabrikā vakar notika preses konference ar zemkopības ministra un Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektores piedalīšanos.
Tika atzīmēts, ka Ziemeļvidzemē, Latgalē, jo īpaši Daugavpilī, un valstī kopumā samazinājies cukura patēriņš, tai skaitā arī saldumu ražošanai. H.Veģeris uzsvēra, ka no cukurfabrikām cukuru atteikusies iegādāties «Gutta» un «Cido», tādēļ ģenerāldirektors pauda neizpratni, ar ko pazīstamās sulas tiek saldinātas. Zemkopības ministrs Atis Slakteris norādīja, ka iedzīvotājiem ir tiesības interesēties un vajadzētu arī uzzināt, ko dažādi uzņēmumi sava produkta gatavošanai izmanto.
Par pozitīvu faktoru H.Veģeris minēja šā gada cukura cenas stabilitāti Latvijas lielveikalos. Un domājams, ka tā tāda paliks arī turpmāk.
Kā vienu no pašreizējām problēmām cukura tirgū Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe minēja cukura cenu kompensācijas mehānismu, kas jau vairākus gadus nedarbojas. Esot grūti cīnīties pret sīkajiem pīrādziņu cepējiem, kas cukuru aizvieto ar nezin ko, tostarp arī ar kontrabandas preci.
Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors uzsvēra, ka Jelgavas rajonā ir ļoti neliels nezināmas izcelsmes cukura apjoms, kopumā tā noiets esot pietiekami labs.
Cukura ražošana, līdz ar to cukurbiešu audzēšana, mūsu valstī ir kvotēta. A.Slakteris apgalvoja, ka valsts interesēs ir, lai būtu pēc iespējas lielāka kvota. Šāds mehānisms esot jau iedarbināts, vien atliek gaidīt efektu. Taču nebūšot lielākas kvotas, ja palielināsies cukura patēriņš. Pērn cukura ražošanas kvota bija 60 000 tonnu. Taču statistikas dati liecina, ka Latvijā vidēji patērē 100 000 tonnu gadā. Atlika secināt, ka trūkstošie 40 000 tonnu cukura ir kontrabanda, bet valdību tas nesatrauc. Kamēr zemkopības ministrs mēģināja atbildēt, ka tas ir strīdīgs jautājums, viņam palīdzēt uzņēmās H.Veģeris, sakot, ka atlikumā ietilpst arī importētā prece.
A.Slakteris noslēgumā pauda viedokli, ka mūsu valstī cukurbietes izaudzēt nav problēmu. Viņam patīk, ka saimnieki domā ekonomiski – ja ir noteiktas kvotas, tad cenšas izaudzēt bietes ar pēc iespējas lielāku cukura saturu.
Diemžēl šā gada cukurbiešu raža ir sliktāka nekā pērn. Vidējais cukura daudzums tajās ir aptuveni 14,5 procenti.
Pēc preses konferences zemkopības ministrs apmeklēja Sesavas pagasta Ulda Caunes zemnieku saimniecības «Ivulla» cukurbiešu lauku. Saimniecībā cukurbietes aug 150 hektāru platībā. U.Caune dalījās darba pieredzē un demonstrēja iegādāto tehniku.
