Vai visas pasaules valstu uzmanība pievērsta grandiozajiem plāniem, ko Amerikas Savienotās Valstis kopā ar sabiedrotajiem izstrādā, lai tuvākajā laikā vienotos izšķirīgam triecienam pret vispasaules terorismu, tā īstenotājiem un atbalstītājiem.
Vai visas pasaules valstu uzmanība pievērsta grandiozajiem plāniem, ko Amerikas Savienotās Valstis kopā ar sabiedrotajiem izstrādā, lai tuvākajā laikā vienotos izšķirīgam triecienam pret vispasaules terorismu, tā īstenotājiem un atbalstītājiem. Paralēli militāra spēka koncentrēšanai un izvietošanai teroristu apmetņu tuvumā Džordžs Bušs apņēmies iesaldēt visus teroristisko organizāciju finansu līdzekļus, kas atrodas Savienoto Valstu kredītiestādēs, tādējādi samazinot bandītiem pieejamos materiālos resursus. Savās darbībās pats galvenais amerikānis negaidīti saņēmis atbalstu pat no līdz šim nebūt ne īpaši draudzīgās Krievijas līdera Vladimira Putina. Saprotamu iemeslu dēļ militāru palīdzību Krievijas prezidents Bušam gan nepiedāvā. Sakarā ar lielo gatavošanos vērienīgajai terorisma apkarošanai ASV prezidents pat ievērojami saīsinājis savu gaidāmo vizīti Āzijā. Gaidot militāros manevrus pret Afganistānu, turienes galvaspilsētā Kabulā vietējie nemiernieki aizdedzinājuši ēku, kurā kādreiz atradusies Amerikas vēstniecība, protestējot pret paredzētajiem uzlidojumiem «Taleban» režīmam. Lai vēl ievērojamāk vājinātu minētā režīma pretestību, iecerēts bombardēt «Taleban» naudas āderi – narkotiku ražotnes.
Amerika veikusi arī virkni diplomātisku pasākumu, vienojoties ar vairākām sadarbības valstīm par starptautisko attiecību pārtraukšanu ar «Taleban». Pēc tam, kad no Afganistānas valdošā režīma novērsušās tās pēdējās atbalstītājvalstis Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, var uzskatīt, ka šī islama valsts nonākusi diplomātiskā izolācijā. Turklāt Krievija nolēmusi palielināt ieroču piegādes apjomus «afgāņu» opozicionāriem jeb tā sauktajai Ziemeļu aliansei (nejaukt ar NATO!), tādējādi sniedzot palīdzīgu roku «Taleban» režīma gāšanai.
Citās domās ir Romas pāvests Jānis Pāvils II, kas, spītējot cienījamajam vecumam un veselības problēmām, apceļo Vidusāziju, cenšoties pārliecināt turienes valstu līderus nepieļaut bruņotus konfliktus. Vatikāna galva atzinis, ka lūdz Visaugstāko, lai tas pasargā pasauli no vēl viena kara.
Polijā tikko kā aizvadītajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi izkārtni nomainījusi komunistu apvienība «Demokrātiskā kreisā alianse». Ideoloģiskā ziņā tā ir tā pati politorganizācija, ko pēdējo gadu valdošie politiķi gāza no varas troņa pirms vienpadsmit gadiem. Ņemot vērā vairuma šīs apvienības politiķu pagātnes aktivitātes, par tā saucamās alianses kreisumu šaubu tā kā nevarētu būt, taču ieceres īstenot vienatnē tai neizdosies arī šoreiz, jo līdz absolūtajam vairākumam mazliet ir pietrūcis. Šādu iznākumu var uzskatīt par likumsakarīgu, jo līdz šim valdošais bloks «Solidaritāte», kas šajās vēlēšanās ieguva piecarpus procentus balsu un parlamentā vispār neiekļuva, četros savos valdīšanas gados pievīlis elektorātu ar progresējošiem bezdarba rādītājiem un korupcijas skandāliem. Vainas apziņas par neapmierinošajiem rezultātiem mākts, par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais «Solidaritātes» vadonis Ježijs Bužeks.
Pēc tam, kad Igaunijas Vēlēšanu sapulce prezidenta amatā iebalsoja kādreizējo Augstākās Padomes priekšsēdētāju Arnoldu Rītelu, valsts vadošie politiķi, pieminot bijušā spīkera «sarkano» pagātni, pauduši satraukumu, ka šāds pavērsiens var nozīmēt politiskās orientācijas maiņu Austrumu virzienā. Pārliecību par pretējo nav devuši arī jaunā prezidenta izteikumi par līdzšinējo rietumniecisko prioritāšu saglabāšanu, ar to domājot integrāciju divās pēdējos gados bieži pieminētās organizācijās. Jāpiebilst, ka Rītels jau divas reizes, veidojot konkurenci Lenartam Meri, bez panākumiem pretendējis uz augsto amatu. Pēc ievēlēšanas viens no pirmajiem ārzemju apsveicējiem bija neviens cits kā viņa juku laiku līdzgaitnieks no Latvijas – Anatolijs Gorbunovs.
Cita veida «kompromata» publicēšana iecerēta Beļģijā, kā dēļ šīs valsts politiķi jau piedraudējuši ar tiesu darbiem. Luksemburgā dzīvojošs žurnālists, pamatojoties uz dokumentiem un izmeklēšanas materiāliem, sarakstījis grāmatu, kurā pedofililjas skandālā iepīts Beļģijas monarha – karaļa Alberta II – vārds. Autors uzskata, ka dokumenti, kas ir viņa rīcībā, pierāda, ka tagadējais karalis septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados apmeklējis šaubīgas ballītes, kurās seksuāli izmantoti bērni.
