Piektdienas rosība pie bēdīgi slavenā ēku kompleksa, ko apjož Katoļu, Driksas un Pasta iela, vieš cerības, ka «kurjatņiku» jautājums, kaut arī ne bez problēmām, sāk risināties.
Piektdienas rosība pie bēdīgi slavenā ēku kompleksa, ko apjož Katoļu, Driksas un Pasta iela, vieš cerības, ka «kurjatņiku» jautājums, kaut arī ne bez problēmām, sāk risināties. Ne bez problēmām tādēļ, ka šīs ēkas ir bīstamas ne tikai tehnisku apsvērumu dēļ, bet, kā izrādās, arī to iemītnieku dēļ. Divi ugunsgrēki un apšaude, kurā dzīvība dzēsta diviem cilvēkiem, vēl divi ievainoti. Nav jēgas zīlēt kafijas biezumos par to, vai apšaude būtu notikusi arī citos apstākļos, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šādas ēkas pilsētas centrā ir vairāk nekā auglīga augsne sabiedrisko drošību apdraudošajai sabiedrības daļai. Nekustamā īpašuma pārvalde ierādījusi 37 dzīvokļus tiem «kurjatņiku» iemītniekiem, kas tur dzīvo legāli, un Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs sola, ka līdz 1. oktobrim visi šie grausti būs atbrīvoti no iemītniekiem. Taču vai ar to «kurjatņiku» jautājums būs atrisināts?
Lai gan Domes izsludinātajā ideju konkursā divi iesniegtie skiču projekti piedāvā vairāk vai mazāk reālas vīzijas par šā kvartāla nākotni, Dome atkārtoti ir izsludinājusi vēl vienu konkursa mēnesi – līdz oktobra vidum – cerībā sagaidīt vēl optimālāku projektu minētās teritorijas apbūvei un labiekārtošanai. No vienas puses Domi var saprast. Pēc G.Kurloviča teiktā Rīgas Tehniskās universitātes skiču projekts, kas no pirmā acu uzmetiena atgādina vismaz jauno Luvru, ir nedaudz utopisks, lai arī daudzsološi neordinārs «kurjatņiku» teritorijas apbūves risinājums. Tā īstenošana varētu prasīt vairāk par 3 miljoniem latu, par kuru atpelnīšanas iespējām ne bez pamata bažījas Dome. Savukārt SIA «Dialogs» piedāvātais projekts ir vēl viena regulāru formu «konteinera» (kā šo piedāvājumu dēvē G.Kurlovičs) uzstādīšana jau tā ne pārāk pievilcīgajā pilsētas centrā, tomēr «Dialoga» projekts ir apmēram divreiz lētāks un tātad arī ekonomiski pamatots. Laiks tomēr nežēlīgi prasa rīkoties un atbrīvot teju vai Jelgavas sirdi no pilsētas Domes rīcībnespējas simboliem «kurjatņikiem».
Jājautā – kādu «kurjatņiku» teritorijas apbūves risinājumu gaida Dome? Brīnumprojektu nebūs, it īpaši līdz tam laikam, kamēr netiks sakārtotas īpašuma lietas. Un te nu var kārtējo reizi brīnīties par iepriekšējo deputātu sasaukumu bezatbildīgo netālredzību. Piemēram, uzzinot, ka Dome saskaņā ar pilsētas saistošajiem noteikumiem par pilsētas estētiskās vides bojāšanu var uzlikt sodu tikai nieka 10 latu apmērā, atliek tikai uzjautrināties, kaut arī smiekli kaut kā nenāk. SIA «Alvima», kas ir privatizējusi ēku Pasta ielā un nesen ir iegādājusies pusi zemes, uz kuras atrodas tai piederošā ēka, taču nav aizrāvusies ar investīcijām, lai ēku sakārtotu, no šāda soda, ja arī tas tiks piemērots, nebūs ne silts, ne auksts. Turklāt pastāv visai reāla iespēja, ka Domei vajadzēs kompensēt zaudējumus tiem trim apbūves tiesību ieguvējiem, kas savulaik vēlējās būvēt veikaliņus Driksas ielā «kurjatņiku» pusē. Jāsaka, Domei par laimi, tikai vienam no apbūves tiesību saņēmējiem bija arī būvatļauja, kurai nu jau ir iztecējis termiņš. Tāpēc te problēmām nevajadzētu rasties.
Katrā ziņā šī Dome atšķiras ar darīšanas gribu no iepriekšējām Domēm. Kopš darba uzsākšanas ir pagājis tikai pusgads, un nevar teikt, ka A.Rāviņa vadītā Dome neko nav izdarījusi pilsētas labā. Kā redzams, gadiem neskartais «kurjatņiku» jautājums ir izkustējies no vietas, drīz tam varētu sekot arī vēl viens Jelgavas «sāpjubērns» un pilsētas vizītkartes neatņemams komponents Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Lielākais drauds šo ieceru realizācijai neapšaubāmi ir partiju un uzņēmēju grupu mēģinājumi «uzlikt ķepu» abiem šiem objektiem. Tā būtu paliela nelaime. Atliek tikai nodoties muļķu mierinājumam, ka tā nebūs.
Protams, lielai Jelgavas iedzīvotāju daļai tās nav galvenās problēmas. Apkures sezona jau uz deguna, bet «Dalkia» kaut kā pārāk aizdomīgi klusē. Pēc nedēļas vai divām būs skaidrs, cik nopietnas ir šīs franču kompānijas intereses Jelgavā. Ja «Dalkia» nekādu ziņu nedos, siltumpatērētājiem atliks vien lūgt Dievu, lai nākamā ziema būtu pēc iespējas siltāka.
