Repšes brīnumpartijas parādīšanās tautai norit atbilstoši scenārijam. Daļa potenciālo biedru ir apzināta.
Repšes brīnumpartijas parādīšanās tautai norit atbilstoši scenārijam. Daļa potenciālo biedru ir apzināta. Zināms arī topošās partijas drīzāk banālais nekā oriģinālais iespējamais nosaukums – «Jaunais laiks». Zināmi arī daži sponsori, biroja telpu izvietojums, kā arī termiņš, kad pašreizējais Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše grasās atstāt savu amatu. Vēl ir zināmi arī sabiedriskās domas pētījumu rezultāti, saskaņā ar kuriem par jaunveidojamo partiju balsotu 7 – 16% vēlētāju, no kuriem neviens vēl nav lasījis jaunveidojamās partijas programmu. Patiesībā arī pašas partijas vēl nemaz nav, bet vēlētāji jau ir gatavi atbalstīt LB prezidenta pagaidām tā arī nematerializēto vīziju.
Tas vedina uz pārdomām ne tikai par svārstīgumu lielā elektorāta daļā, bet arī uz politiskās konjunktūras neprognozējamību, tādējādi to pašu var sacīt par Latvijas valsti. Lai kā arī vienam otram to negribētos atzīt, Joahima Zīgerista «banānu laiks» Latvijā nav beidzies, lai arī «banāni» laika gaitā ir palikuši modernāki un devēji – rafinētāki. Bet ņēmēji, kā izskatās, ir, bija un būs.
Un tomēr cīņa par vietu Latvijas politikā nav viegla. Jaunā laika galvenais nesējs, kā ziņo aģentūra LETA, aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka pie varas esošās partijas izmanto visus līdzekļus un mēģina atriebties tiem, kas ir atbalstījuši vai grasās atbalstīt topošo partiju. «Uzņēmumam mazliet biežāk ir pārbaudes, uzņēmums zaudē konkursos un tamlīdzīgi,» mājienu izteica LB prezidents, uzsverot, ka ierocis pret šāda veida represijām ir atklātība, un aicināja ziņot par šādiem gadījumiem. Dīvaini, ka pats E.Repše uz atklātību neizrādījās nasks un minēto uzņēmumu (vai uzņēmumus) un spiediena izdarītājus tā arī nenosauca. Un te laikam jāpiekrīt premjera Andra Bērziņa viedoklim, ka ar šādiem neskaidriem paziņojumiem nevajadzētu mētāties, bet: «Ja runā, tad runā konkrēti!» Taču konkrētības kaut kā pietrūkst.
Ļoti diskutabls ir arī LB prezidenta lēmums atstāt bankas vadību tikai novembra beigās. Lai arī patlaban nav formāla iemesla, kamdēļ E.Repšem būtu jāatstāj LB vadība, viņa turpmākā atrašanās bankas prezidenta krēslā ir apšaubāma vismaz no ētikas viedokļa, ja sabiedrībai skaidri zināms, ka LB prezidenta politiskie mērķi ir pārstāvniecība nākamajā Saeimā un, iespējams, pat premjera amats. Acīmredzot E.Repše ir iecerējis divus mēnešus izmantot savu ieņemamo amatu par tribīni jaunveidojamās partijas politiskā kapitāla kaldināšanai. Neapšaubāmi, ka bez šā amata LB prezidentam būtu grūti kaldināt topošās partijas reitingus. Neaizmirsīsim – E.Repše ļoti ilgu laiku nav darbojies publiskajā politikā, un pagaidām vēl nav zināms, kā viņam tas izdosies mūsdienu apstākļos, kad nebūs vairs LB prezidenta tribīnes, kur pakāpties.
Ar ne mazāk intriģējošu paziņojumu nācis klajā arī «zemsaviešu» rindās politiski pagurušais eksprezidents Guntis Ulmanis, kuram darbošanās «Jaunajā laikā» ir nez no kurienes devusi milzu enerģiju. Proti, sarunā ar aģentūru LETA G.Ulmanis pavēstīja, ka E.Repšes un domubiedru partija netiks veidota kā ļoti daudzskaitliska. Ja tā, tad kā būs ar demokrātiju topošajā partijā? Kura būs tā saujiņa politiķu, kas noteiks toni topošajā partijā, kuras līderis vismaz pagaidām atstāj visai autoritatīva līdera iespaidu, un to vajadzētu likt aiz auss arī vēlētājam.
Attiecībā uz topošās partijas politisko orientāciju – tās ienākšana Latvijas politikā ir tikai apsveicama, jo vismaz līdz šim E.Repše ir iestājies par labējām un liberālām vērtībām. Un, kā liecina nesenās pašvaldību vēlēšanas, īsteni labēju partiju Latvijā nekad nevar būt par daudz. Tāpēc jebkurš politisks solis pa labi ir tikai apsveicams, jo tas noteikti kalpos Latvijas attīstībai, nevis ceļam uz kalpību Maskavai un reālu atgriešanos pie sociālisma, kas mīļš vēl daudziem tālaika funkcionāriem. Tomēr E.Repšem būtu nopietnāk jāpadomā par topošās partijas tēlu, kura veidošanā, šķiet, noslīcināti ne tikai pirmie, bet arī otrie kaķēni, kas šajā gadījumā laikam tomēr baidās no jūrasskolas. Un neapšaubāmi galvenais jautājums, kas interesē vēlētājus,– vai E.Repšes sapņi par neatkarību no partijas finansētājiem paliks tikai «uz papīra», vai arī tie tiks īstenoti dzīvē.
