Starptautiskajā lidostā «Rīga» aizvadītajā nedēļā likti pamati jaunam aviosabiedrības «RAF AVIA» angāram.
Starptautiskajā lidostā «Rīga» aizvadītajā nedēļā likti pamati jaunam aviosabiedrības «RAF AVIA» angāram. Būves nepieciešamību kompānija pamato ar to, ka, palielinoties lidmašīnu parkam un aviācijas izvirzītajām prasībām, daudzas apkopes operācijas un lidaparātu remonts jāveic slēgtās, atbilstoši aprīkotās telpās.
Savukārt angāra būve liecina par aviācijas kompānijas stabilitāti un darbības perspektīvām. Kā stipru uzņēmumu to savām investīcijām izvēlējusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. «RAF AVIA» ir viena no retajām firmām, kas izveidota Jelgavā un turpina sekmīgi attīstīties.
Pirms vienpadsmit gadiem toreizējais Jelgavas mikroautobusu rūpnīcas RAF ģenerāldirektors Nikolajs Samodurovs parakstīja pavēli, saskaņā ar kuru sāka veidot aviācijas vienību «RAF AVIA». Toreiz tas bija daudzējādā ziņā pārdrošs solis. Tagad akciju sabiedrība «RAF AVIA Airlines» ir vienīgā, kas pasaulē nes kādreiz tik pazīstamo vārdu un firmas zīmi.
Laikā, kad Jelgavas rūpnīca bija viens no PSRS autobūves flagmaņiem, tās priekšgalā atradās izcils «perestroikas» pārstāvis – valstī pirmais nevis ieceltais, bet «demokrātiski ievēlētais» direktors Viktors Boserts. Viņš bija ne tikai odioza personība, bet arī drosmīgs, neordināri domājošs vadītājs, iespējams, arī avantūrists, taču tāds, kas «bīda progresu».
Viens no sociālistiskās «saimniekošanas» trafaretiem bija nejēdzīgie transporta izdevumi. Rūpnīcām nepieciešamās izejvielas un ražošanas komponenti mēnešiem klejoja pa plašo impēriju, dīkstāves bija ražotāju sodība. V.Boserta laiks Jelgavā bija kaut kas līdzīgs adrenalīna injekcijai pakūtrā autobūves monstra gausajām miesām: tika ieviesti dažādi uzlabojumi darba organizācijā, rūpnīca līdz tam nepieredzēti daudz līdzekļu novirzīja sociālajiem mērķiem, tika sākti vērienīgi būvdarbi, veidotas sporta komandas… Viena no vētrainā direktora pārdrošajām idejām bija savas transporta aviācijas vienības izveide, lai panāktu maksimālu neatkarību un mobilitāti komplektējošo detaļu un mezglu atgādāšanā. Tas ir, lai līdzīgi kravas automašīnu parkam uzņēmuma rīcībā būtu dažas lidmašīnas steidzamiem gadījumiem.
«RAF AVIA» vadība tika uzticēta vienības komandierim – Jurijam Hmeļevskim. Viņš enerģiski ķērās pie apkalpes atlases un tehnikas iegādes organizācijas. 1990. gadā tas bija nedzirdēti pārdrošs solis – uzdrīkstēties gribēt atdalīties no visvarenās «Aeroflotes», izveidojot neatkarīgu aviācijas formējumu. Tomēr uz deviņdesmito gadu sākuma sabiedriski politisko norišu fona šis tiešām nedzirdētais precedents izdevās, un rūpniecības uzņēmums kļuva par lidmašīnu īpašnieku.
«RAF AVIA» prezidents, jau pieminētais Jurijs Hmeļevskis, tagad ar smaidu un tādu kā nostalģisku nopūtu vaicā: «Vai vari iedomāties, cik maksāja mūsu pirmā lidmašīna AN–26? Būtībā tas bija bartera darījums, naturāla maiņa: daudzu miljonu vērto lidmašīnu ieguvām pret 33 mikroautobusiem «Latvija»! Līdzīgi «Rīgas melnajam balzamam» arī «rafiņi» bija «ejoša» luksusa prece, vairāk vērta par tā laika «koka» rubļiem.
Pēc neilga laika tika iegādātas vēl divas lidmašīnas. Rūpnīcai nu bija savs lidmašīnu parks. Aviācijas vienībai pareģoja plašas iespējas. Ar tām bija paredzēts no toreizējās Gorkijas (Ņižnijnovgorodas) un citām pilsētām atgādāt autobusu būvei nepieciešamās detaļas un mezglus, aprīkojumu, kā arī, iespējams, vajadzības gadījumā naudīgākiem klientiem piegādāt jelgavnieku produkciju. Tālejošas ieceres paredzēja arī Jelgavas lidlauku pārveidot tā, lai tas varētu uzņemt šāda tipa lidmašīnas.
Diemžēl, iestājoties sabrukumam, RAF strauji panīka. Tikai «RAF AVIA» depresīvajos gados ne vien izvilka dzīvību, bet, privatizācijas procesā pilnībā kļuvusi par privātu kompāniju, prata ne tikai noturēties konkurentu pilnajās debesīs, bet arī mazliet pelnīt, attīstīties.
Bija laiks, kad gaisā pacēlās un uz Eiropas otru malu dzinās, lai nopelnītu kaut pāris simtu dolāru. Bija gadījumi, kad atceļā uz Rīgu kādam vietējam «biezajam» tika pēc pasūtījuma atgādāts mazlietots mersedess: arī daži dolāri nav zemē metami. Bet, kad vietējās debesīs konkurence kļuva neciešama un arī pieprasījums pēc pārvadājumiem saruka, pārdomāts menedžments ļāva šīs aviakompānijas lidmašīnām izrādīties noderīgām un pat neaizvietojamām pasta pārvadājumos Eiropas valstīs. Vairākus gadus par «RAF AVIA» bāzi bija kļuvusi Prāga.
Tagad «RAF AVIA» strādā vairākos galvenajos virzienos: saskaņā ar ilgtermiņa līgumu tā pārvadā starptautiskās kurjerpasta firmas DHL sūtījumus maršrutā Rīga – Kopenhāgena – Rīga, pēc pasūtījuma veic pasažieru pārvadājumus uz jebkuru Eiropas vai Tuvo Austrumu valsti, turklāt paredzot iespēju vienā virzienā vest pasažierus, bet atceļā vai otrādi – kravu. Kompānija arī remontē aviācijas tehniku. Nesen iegādāta piektā lidmašīna – An–74 TK. Tās celtspēja ir divreiz lielāka. Lidmašīna ir ļoti mūsdienīga, tās parametri atbilst Eiropas gaisa satiksmes prasībām visos parametros.
A/s «RAF AVIA» noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām starptautiskām aviācijas sabiedrībām un organizācijām, arī ar Latvijas Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Rafieši regulāri nogādā kuģu apkalpes uz dažādām Eiropas ostām.
«RAF AVIA» joprojām palielina darbu apjomu, gan tagad, sākdama būvēt savu angāru lidostā «Rīga», gan paredzot atvērt pārstāvniecību Baltkrievijā. Vēl plānots iegādāties kravas pasažieru varianta lidmašīnu «Lockheed Electra L-188», turpināt un attīstīt sadarbību ar kurjerpasta firmām DHL, TNT un UPS.
