Vieglatlētika Jelgavas skolēnu sporta apritē ienāca drīz pēc tam, kad pilsētas Strēlnieku dārzā 1909. gada vasaras sākumā tika rīkotas pirmās šā sporta veida sacensības Zemgales pusē.
Vieglatlētika Jelgavas skolēnu sporta apritē ienāca drīz pēc tam, kad pilsētas Strēlnieku dārzā 1909. gada vasaras sākumā tika rīkotas pirmās šā sporta veida sacensības Zemgales pusē.
No tā laika centieniem jāatzīmē pilsētas reālskolā nākamā Latvijas pirmā olimpieša ātrslidotāja Alberta Kumbas un pirmo brīvvalsts sporta svētku vairākkārtēja uzvarētāja Teodora Rudzurogas iedvesmā dibinātais pirmais latviešu skolēnu vieglatlētu pulciņš Latvijas teritorijā.
No sportiskiem sniegumiem izcēlās septiņpadsmitgadīgā baltvāciešu ģimnāzista Dītera Juniusa lēciens 6,20 m tālumā un 1,70 m augstumā (Krievijas vīru rekords 1914.g. – 1,80 m, 1. pasaules karam sākoties).
Nodibinoties neatkarīgajai brīvvalstij, Jelgavas skolēni aktīvi startē divdesmitajos gados notikušajās valsts vidusskolēnu sacensībās, paaugstinās arī sasniegto rezultātu līmenis, līdz 1935. gada laikrakstos «Sporta Pasaule» un «Rīts» parādās virsraksts «Jelgavas vācu ģimnāzija – spēcīgākā vidusskolu vieglatlētikā», toni nosakot nākamajam valsts vīru čempionam augstlēkšanā, kā arī rekordistam trīssoļlēkšanā (13,96 m) Haraldam Monkavam.
Turpmākajos gados līdera lomā Latvijā bija jelgavnieki – Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņi, kuru vidū jāatzīmē talantīgie un vispusīgie no Elejas puses cēlušies brāļi Edmunds un Ziedonis Mackaiši.
Toreizējo Jelgavas skolēnu spēcīgās audzes sporta aprites augšupceļu pārtrauca Molotova – Ribentropa pakta un 2. pasaules kara dienu traģiskie notikumi.
Pēckara pirmajos gados vieglatlētikas sacensības atkal ienāca skolēnu sporta dzīvē, spēcīgākajiem gūstot arī vienu otru uzvaru toreizējās Latvijas PSR skolēnu spartakiādēs.
Straujāka augšupeja notiek pēc 1954. gada rudens, kad sāka darboties pilsētas sporta skola ar algotiem, mērķtiecīgiem vieglatlētikas treneriem.
No piecdesmito gadu snieguma jāatzīmē 18 gadīgā Gunāra Krasmaņa veikums trīssoļlēkšanā, sasniedzot izdedžu celiņā 14,37 m – tobrīd Latvijas rekordu, kas it augsti kotētos pat šodienas valsts skolēnu spēlēs, kā arī vairāku jelgavnieku līdzdalība toreizējā PSRS skolēnu spartakiādē Tbilisi.
Nākamajos gadu desmitos Jelgavas skolēnu rekordsniegumi turpina palielināties un to izpausmes ceļā jāatzīmē vairāki vārdi. 60. gadu sākumā Latvijas jauniešu rekordus vesera mešanā sasniedza Dzintars Šteinbergs (1. vidusskola), veiksmīgi dažāda mēroga sacensībās startēja, vēlāk studentu gados Rīgā sasniedzot arī PSRS sporta meistara normatīvus kā kārtslēcējs, Edvīns Upacieris no 2. vidusskolas (šodien zināmā humorvīra Ufo tētis). Viņš, studējot RTU, guva Latvijas rekordaugstumu 4,40 m. Daudz veica vispusīgās Gunta Rusmane-Blūma (2. vidusskola) un Silvija Lele-Brūna (1. vidusskola), un vēl pulciņš jauniešu, kas sekmīgi pārstāvēja Latvijas sporta godu PSRS skolēnu spartakiādēs. Vienu no Latvijas pirmrekordiem 100 m barjerskrējienā jaunietēm sasniedza Zane Āboliņa (2. vidusskola).
Ieskatoties šodienas rekordu sarakstā, kā augstvērtīgākie jāatzīmē Marinas Upmales veikums 400 m (rezultāts, ar kuru varēja cīnīties par vietu finālskrējienā 2001. gada pasaules jauniešu meistarsacīkstēs), Gunta Roziņa sasniegtais 2000 m kavēkļu skrējienā. Kā augsti vienaudžu starptautiskās klases sniegumi līdzīgi minami arī Dainas Lindes (800 m) un Darjas Vasiļjevas (1500 m) veikums.
Ievērību pelna arī fakts, ka dažādos gados pieci mūsu jaunieši spējuši 17 gadu vecumā veikt 2 m augstumu, gan tas, ka savulaik vairāku Jelgavas skolēnu vārdi bija lasāmi arī PSRS spēcīgāko sarakstā, arī junioru izlases kandidātos (D.Linde, A.Feldmanis, J.Žukaitis, M.Upmale, G.Roziņš).
Jāatzīmē, ka mūsu skolu jaunatnes rekordu saraksts atbilstoši starptautiskajam jaunatnes standartam (līdz 17 gadiem) ar sasniegto varētu lepoties arī lielākās pilsētās kā rietumu, tā austrumu virzienā. Tas ir pietiekami augsts, lai jauni sasniegumi prasītu daudz mūsdienīgākus treniņu apstākļus, nekā pašlaik to spēj sniegt mūsu pilsētas sporta bāzes.
Bet nākamie rekordisti varbūt tikai sper pirmos soļus vieglatlētikas ābeces apguvē vai arī vēl tikai bezmērķīgi joņo savas skolas sporta laukumā, neapjaušot savas spējas tieši sporta karalienes disciplīnās.
