Cukurbiešu audzēšana ir visai ienesīga nodarbošanās laukos, taču cukura ražošana ir ierobežota jeb kvotēta, lai nerastos pārprodukcija.
Cukurbiešu audzēšana ir visai ienesīga nodarbošanās laukos, taču cukura ražošana ir ierobežota jeb kvotēta, lai nerastos pārprodukcija. It kā viss ir ielikts rāmī, taču vienmēr atrodas iemesls problēmām un arī intrigām.
Cukura patēriņš krītas
Pagājušajā ceturtdienā Jelgavas Cukurfabrikā notika preses konference ar zemkopības ministra Ata Slaktera, Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektores Valijas Zabes un Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektora Harija Veģera piedalīšanos. Tajā tika atzīts, ka valsts noteiktā cukura ražošanas kvota ir tuvu vēlamajai, taču tā nepalielināsies, ja cukura patēriņam būs tendence samazināties. Cukurfabriku ģenerāldirektori ir nesaprašanā –, ko sava produkta saldināšanai lieto saldumu ražotāji? Ko kafijas krūzē un ķīseļa katliņā ber iedzīvotāji, ja cukuru veikalā pieprasa aizvien mazāk? Uz šiem jautājumiem diemžēl pat ministrs nevarēja atbildēt, taču skaidrs ir viens – tirgum ir jābūt sakārtotam.
Pirmām kārtām jāierobežo kontrabandas ieplūšana valstī. H.Veģeris atzina, ka Ekonomikas policija savu darbu dara godam, taču nav dzirdēts, ka kāds kontrabandists būtu noķerts un notiesāts.
Jelgavas Cukurfabrika 50 procentu saražotā cukura pārdod veikalos, bet otru pusi – pārtikas ražotājiem.
Pat ministrs visu nespēj plānot
Šis gads cukurbiešu audzētājiem ir visai neveiksmīgs. Slikto laika apstākļu dēļ cukura saturs bietēs tikai nedaudz pārsniedz 14 procentu, tātad jārēķinās, ka problēmas var būt ar cukura kvalitāti, tā V.Zabe.
«Lai atbilstu ES prasībām, jāpilda cukura kvalitātes noteikumi. Jelgavas Cukurfabrika nupat investēja vienu miljonu latu kvalitātes uzlabošanai. Pašlaik ir nelielas novirzes – cukura kristāla nevienmērība, pūdera piejaukums, kas nedrīkst būt,» skaidroja H.Veģeris. A.Slakteris arī prognozēja sliktāku ražu. Viņš norādīja, ka nākotnē galvenais rādītājs būšot kvota cukurfabrikas saražotajam cukuram.
Arī ministram pašam pieder zemnieku saimniecība un viņš audzē cukurbietes. Taču jautāts par to, kā veicas, cik cukurotas viņa laukos ir bietes, A.Slakteris atbildēja visai izvairīgi: «Saimniecību vada mans dēls. Bietēs cukura saturs ir nedaudz pāri 14 procentiem. Sākumā manījām puves veidošanos, taču nelabvēlīgais process tika pārtraukts. Neko noteiktu nevar ne paredzēt, ne ieplānot, jo katrs gads saimniecībā ir atšķirīgs.» Un ministra teiktajam varētu piekrist ikviens zemnieks.
Moderna tehnika ved uz Eiropu
Pēc preses konferences žurnālisti un zemkopības ministrs devās apraudzīt Sesavas pagasta zemnieku saimniecības «Ivulla» cukurbiešu lauku un tehniku. Tajā ražas novākšana ir moderns process, tādēļ arī saimnieks Uldis Caune apgalvoja, ka viņa uzņēmums esot gatavs iestājai Eiropas Savienībā.
Kopumā «Ivullā» ir 1300 hektāru zemes, no tiem 500 ir zemnieka paša īpašums, bet 800 hektāru tiek nomāts. U.Caune audzē rapsi, labību, taču cukurbietes esot ienesīgākā kultūra, tādēļ tās aizņem 380 hektāru. No hektāra tiek ievāktas 40 tonnas cukurbiešu. Tā ir laba raža, kas dod piecu sešu latu peļņu no katra hektāra.
Apskatījis saimnieka tehnikas parku, A.Slakteris atzina, ka «Ivullai» pieder pat tādas lietas, kādas nav pat dažā labā Amerikas fermera saimniecībā. Tādēļ arī uzņēmums darbojas ļoti veiksmīgi. Taču ministrs norādīja, ka cukurbiešu ražas novākšana ir sākta mazlietiņ priekšlaicīgi, jo optimālais ražas vākšanas laiks būtu oktobra vidus, kad bietes ir vislabāk nobriedušas. Bet redzams, ka saimnieks centies lauku darbus sadalīt vienmērīgi.
Zemnieka saimniecība cukurbietes realizē Jelgavas Cukurfabrikā – ar kuru pārstrādātāju ir līgums par 14 000 tonnu sakņu piegādi. To saimnieks noteikti plāno ievākt.
Vai negodīga rīcība?
U.Caune pauda neizpratni par Liepājas Cukurfabrikas rīcību. Uzņēmums šogad pavasarī ar aptuveni 400 zemniekiem noslēdza līgumus par 180 000 tonnu cukurbiešu piegādi, lai gan noteiktās kvotas saražošanai nepieciešams 165 000 tonnu cukurbiešu. Zemnieks brīnījās, kam un pēc kāda principa tika sadalītas papildu izaudzēto cukurbiešu piegādes? Viņaprāt, ja bija nepieciešams vairāk cukurbiešu, tad to piegādes apjomi bija jāsadala visiem vienādi. Pretējā gadījumā šāda rīcība ir nelikumīga.
Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore V.Zabe aģentūrai LETA skaidroja, ka jau vairākus gadus uzņēmums strādā ar biešu piegādātājiem un viņai ir zināmi zemnieki, kuri spēs izaudzēt un piegādāt bietes arī papildus, gan arī tie, kas to nespēs. Direktore apgalvoja, ka nekad neviens lauksaimnieks viņas vadītajā uzņēmumā nav vērtēts pēc «deguniem».
