Ieskatoties termometrā, gribas noskurināties – cik auksts atnācis oktobris! Pilsētniekiem atliek gaidīt apkures sezonas sākšanos, bet lauciniekiem malka jāgādā pašiem, lai aukstajos ziemas vakaros mājīgs siltums pārņemtu telpas, krāsniņai kuroties.
Ieskatoties termometrā, gribas noskurināties – cik auksts atnācis oktobris! Pilsētniekiem atliek gaidīt apkures sezonas sākšanos, bet lauciniekiem malka jāgādā pašiem, lai aukstajos ziemas vakaros mājīgs siltums pārņemtu telpas, krāsniņai kuroties.
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības tirgus izpētes analītiķis Rolands Rozentāls skaidroja, ka mežinieki labprāt vienojas ar pagastu padomes priekšsēdētājiem par tādu cirsmu pārdošanu, kurās ir liels malkas procents. Pagastam tikai iepriekš jāpiesaka, ka tādu cirsmu vajadzēs. Pašlaik gan var vienoties par atsevišķām cirsmām tikai uz nākamo gadu. Vienošanās rezultātā malku iegūst gan pagasta padome, gan skola, gan citas iestādes un, protams, arī zemnieki. Bet šāda sadarbība Zemgales mežsaimniecībai ir tikai ar trim pagastiem. Pagastos, kuru priekšsēdētāji nav vienojušies ar mežsaimniecību, lauku saimnieki var piedalīties izsolēs un iegādāties atsevišķas cirsmas, tā tiekot pie malkas, taču tas zemniekam nav pats labākais variants.
R.Rozentāls minēja vēl kādu iespēju, kā sagādāt malku. Zemnieks droši var iet un runāt ar ilgtermiņa mežizstrādātājiem (cilvēkiem, kam ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ar «Latvijas valsts mežiem»), kas labprāt lauksaimniekiem par velti vai simbolisku samaksu atdos malku, lai tik viņi to izved no meža. Ilgtermiņa mežizstrādātājiem cirsmas ir jāsakopj, un malkas izvešanas izmaksas ir lielas.
Bet kur tādu malkas devēju atrast? R.Rozentāls sacīja, ka arī Zemgales mežsaimniecībā zemniekam palīdzēs atrast kādu ilgtermiņa mežizstrādātāju.
Zemnieku saimniecības «Jaunsēļi» īpašnieks Dzintars Plūdums audzē labību, un, tiklīdz visi lauksaimniecības darbi būs padarīti un parādīsies pirmais sals, viņš brauks pats savā mežā pēc malkas. Viņam šis darbs nekādas galvassāpes nesagādā. Neaprobežojoties ar sava labuma gūšanu vien, Dz.Plūdums malku pārdod arī citiem saimniekiem.
Taču jāņem vērā tas, ka arī pats savā mežā nedrīkst patvaļīgi cirst kokus. Vispirms mežniecībā jāiegādājas ciršanas biļete.
Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska sacīja, ka viņu puses zemnieki malku sagādā kā nu kurais. Daži savā mežā, bet citi pērk no virsmežniecības. Par malkas piegādi pirmās grupas invalīdiem un vientuļiem pensionāriem noslēgts līgums ar kādu zemnieku, taču tas bizness neesot izdevies, tādēļ jārod cits risinājums.
Lai ziemā skolēniem nebūtu jādrebinās aukstās klasēs, skolai malka tiek piegādāta par labu cenu sadarbībā ar «Latvijas valsts mežiem».
Lielākajiem zemniekiem Svētes pagastā pašiem esot savi meži, bet pārējiem atliek sadarboties ar tuvāko uzņēmumu «Zemgales kurināmais», taču tur iegādāties malku iznākot padārgi.
«Ļoti svarīgi ir tas, lai pārdevējs pats mums var piegādāt malku. Nākamgad slēgsim līgumu un rīkosim cenu aptauju,» tā S.Viniarska.
