Kopš iestāšanās ES sarunu par lauksaimniecības jautājumiem oficiālās atvēršanas 12. jūnijā bija trīs mēnešu klusums, tagad sarunas sākas ar pirmo informācijas apmaiņu klātienē tehnisku konsultāciju veidā.
Kopš iestāšanās ES sarunu par lauksaimniecības jautājumiem oficiālās atvēršanas 12. jūnijā bija trīs mēnešu klusums, tagad sarunas sākas ar pirmo informācijas apmaiņu klātienē tehnisku konsultāciju veidā. 24. un 25. septembrī Zemkopības un Ārlietu ministriju, Lauku atbalsta dienesta un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta 22 speciālisti piedalījās konsultācijās Eiropas Komisijā (EK).
Šajā tikšanās reizē tika apspriesti tehniski jautājumi (ES kopējā tirgus organizācijas, Latvijas valsts institūciju sagatavotība ES kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanai, Latvijas valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai, kvalitātes politika, statistika). Konsultācijās ir jāprecizē gan Latvijas, gan EK pusei iepriekš iesniegtā informācija, kas atspoguļota Latvijas pozīcijas dokumentā. Kā Saeimas ESIC skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, «speciālistu konsultācijās nekādus lēmumus nepieņem, bet EK noskaidro jautājumus par mūsu pozīciju, ar kuru viņi agrāk jau iepazinušies.»
Kā notiek sarunas? EK eksperti uzdod precizējošu jautājumu, uz ko Latvijas speciālistam jāatbild. Atbildi drīkst ilustrēt ar slaidu vai arī parādīt datora ekrānā. Citkārt jāapsola, ka jaunāko statistiku par 2000. vai šo gadu, kas nav iekļauta dokumentos, mūsu speciālisti rakstveidā sniegs vēlāk. Katru nozari aizstāv citi speciālisti, kas mainās. Diviem pat vajadzēja atteikt plānoto komandējumu, jo viņu jomās nebija nekādu jautājumu.
Piemēram? A.Lapiņš paver notikušo sarunu priekškaru. «EK pārstāvis vaicā: ko jūs domājat ar valsts atbalstu teksta otrās rindkopas otrajā teikumā? Atbildē mums jāparāda sava sapratne, ka pēc iestāšanas savienībā visi valsts atbalsta pasākumi būs jāsaskaņo ar EK. Mums ir tikai jāinformē par plāna esamību vai neesamību, bet neviens neko nav pilnvarots solīt. Bet, tiklīdz EK eksperti pavaicāja, kurās jomās tieši varētu būt valsts atbalsta pasākumi pēc Latvijas iestāšanās, mēs atbildējām ar pretjautājumu: «ES nav pateikusi, kāda būs tās lauksaimniecības politika pēc iestāšanās…» Abas puses palika bez atbildes, bet šis bija vienīgais tāds politisks jautājums, pārējie bija krietni tehniskāki,» skaidro A.Lapiņš. Tehnisko konsultāciju būtība ir informācijas saskaņošana.
Konsultācijās novērotāja statusā piedalījās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Jānis Apse (Tukuma rajona kooperatīvās sabiedrības «Rauciņi» priekšsēdētājs). Viņš ir vienīgais nevalstisko organizāciju pārstāvis lauksaimniecības sarunās no kandidātvalstīm, kaut gan iepriekš eksperta statusā jautājumā par civiltiesisko apdrošināšanu piedalījies arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis.
«Mani gandarīja, ka mūsu eksperti bija labi sagatavoti, ātri atbildēja uz jautājumiem, un tāpēc sarunas ritēja raiti,» patīkami pārsteigts bija J.Apse. «Visas pamatotās un pierādītās prasības tika pieņemtas. EK eksperti bija atsaucīgi un pieņēma mūsu prasības, piemēram, par vēlāku sējas termiņu, mazāku miežu graudu minimālo izmēru intervencei, jo pielīdzināja mūsu klimatiskos apstākļus Zviedrijai un Somijai. Gadījumos, kad netika sniegts pietiekami daudz pierādījumu, tika solīts ātri tos sagatavot. EK eksperti izskatījās apmierināti un, šķiet, graudkopībā pieņēma visas mūsu prasības.»
Daudzos jautājumos tika pieprasīta papildu informācija. A.Lapiņš piezīmēja, ka «piena pozīcijā mēs skaidri pasakām: mums ir tiesības nodrošināt sevi, mums ir neizmantotas platības, attīstītas tehnoloģijas un neizmantotas jaudas. Tas ir galvenais, uz ko pamatojamies, kad piesakām, ka gribam ražot divreiz vairāk nekā pašlaik. Par ļoti daudziem produktiem pierādījumi balstās uz augošo patērētāju pirktspēju un uz augošo patēriņu, kas tuvojas ES līmenim.»
Tā kā mūsu pozīcija jau iepriekš bija saskaņota ar ES prasībām, Latvijas delegācija neesot saņēmusi noliegumus nevienā nozarē. Vairākās nebija nekādu iebilžu vai papildjautājumu pret Latvijas pozīciju (medus, augļi, dārzeņi). Problēmu nav vīnogu audzēšanā (mums to nav, un nav arī problēmu), tomēr EK eksperti vērsa uzmanību uz tikko apstiprināto vīna kvalitātes rādītāju ievērošanu. A.Lapiņš uzsvēra, ka nedrīkstēs «lietot» ne šampanieti, nedz arī šampanieša veida vai tipa dzērienus, tie jāapzīmē ar vārdiem «dzirkstošie vīni». Vēl tehniski jāizspriež, kam pieskaitīt «Rīgas melno balzamu» – liķieriem vai rūgtajiem dzērieniem.»
J.Apsem ir radies priekšstats, ja arī kādā nozarē mūsu prasības tiks apšaubītas, tad galarezultātā varētu panākt vienošanos tuvu tām. «Esmu optimists – pēc pāris gadiem būsim ES locekļi, un lauksaimnieki būs tikai uzvarētāji,» viņš rezumēja.
Nākamās konsultācijas – vakar un šodien par fitosanitārajiem jautājumiem. Par ražošanas kvotām un ES atbalsta maksājumiem tiks runāts tikai sarunu nobeiguma fāzē 2002. gadā.
