Katrs skolotājs, lai cik ilgs ir viņa pedagoga darba stāžs, atceras savu pirmo darba dienu.
Katrs skolotājs, lai cik ilgs ir viņa pedagoga darba stāžs, atceras savu pirmo darba dienu. Ar katru 1. septembri ir tas pats, bet oktobrī nāk Skolotāju diena – svētki, kad skolēni grib Savam Skolotājam pateikt paldies. Skolotāju diena ir šodien, taču Jelgavas 1. ģimnāzijas kolektīvs to atzīmēja jau pagājušajā nedēļā. Un izrādās – pirmie un vienīgie pilsētā.
Bez rudens ziediem un uzmanības apliecinājumiem skolotājus sagaidīja īpašs svētku koncerts. Abi skolas kori bija sagatavojuši jautru repertuāru. (Paldies mūzikas speciālistiem Edgaram Ansonskim un Sarmai Rudzutakai). Īpaši jāuzteic mūzikas pedagoģes Sarmas Rudzutakas un koristu divdaļīgais iestudējums – dziesmiņas no 1956. gada 1. un 2. klases dziedāšanas grāmatām, dzeja no mūsu skolas gaitām sešdesmitajos gados. Teatrāli, atraisīti un atbilstošā stilā ģērbtas meitenes ar baltām lentēm bizītēs un zēni skolēnu uzvalkos skandēja mūsu bērnības «Teicamnieku maršu». Otrā daļa – to gadu dziesmas mūsdienu reperu izpildījumā ar šodienai raksturīgiem akcentiem.
Pasākumu nopietnāku darīja skolas daiļlasītāju runātās vārsmas par skolotāja darba un mūža jēgu, prasmi allaž būt jaunam. (Paldies par to režisorei Ilzei!) Ne mazāk sajūsmas kolēģiem sagādāja skolas arodbiedrība ar gandrīz neredzamajiem rūķiem, kas ikdienā uzbūra tādu svētku sajūtu «aizkulisēs» pasākuma otrajā daļā. Varu tikai apgalvot to pašu, ko skolas direktors Elmārs Sakne: «Svētku sajūta mūs, Jelgavas 1. ģimnāzijas pedagogus, pavada vēl visu šo nedēļu.»
Laimīgo vārdā sveicu visus pilsētas un rajona skolu pedagogus – gaismas nesējus ikdienā! Linda Vītiņa, skolotāja kopš 1980. gada
