Galvaspilsētas mērija kārtējo reizi pamanījusies pievērst sev uzmanību – gan ar amatpersonu darbības izmeklēšanu, gan ar vērienīgu un smalku pirkumu.
Galvaspilsētas mērija kārtējo reizi pamanījusies pievērst sev uzmanību – gan ar amatpersonu darbības izmeklēšanu, gan ar vērienīgu un smalku pirkumu. Šoreiz gan nebūs kārtējā autoskandāla, jo runa ir par smalkām un superjaudīgām pēdējo modeļu informācijas tehnoloģiju sistēmām, uz kuru «vērtības» fona labi aprīkota «Volvo» cena izskatās kā piliens jūrā. Pēdējā laikā izdarīti vairāki datu pārraides ierīču pirkumi kopsummā par vairāk nekā miljonu dolāru, taču pats interesantākais – minētās aparatūras iegādei nav pat rīkots konkurss. Tajā pašā laikā datortehnikas eksperti apgalvo, ka par šādu tehniku pašvaldība ir pamatīgi pārmaksājusi, turklāt Dome, atšķirībā, piemēram, no televīzijas, nebūt nav tā iestāde, kurai ikdienā nepieciešama tik jaudīga aparatūra.
Atkārtoti gada laikā dizentērijas sakarā izskan Tukuma vārds. Neizprotamā veidā minētās slimības simptomi konstatēti gandrīz simtam 1. pamatskolas skolēnu, vairākiem mācībspēkiem un skolas ēdnīcas pavāriem. Oficiāli par saslimušiem gan atzīts trīskārt mazāks cilvēku skaits. Galvenā aizdomu ēna par slimības izraisīšanu pagaidām krīt uz personīgās higiēnas neievērošanu un termiski neapstrādātu produktu lietošanu uzturā.
Kārtējās vēlēšanu priekšvakara nesaskaņas izcēlušās pašos augstākajos varas gaiteņos. Nākamā gada budžeta sakarā domstarpības radušās starp premjeru Andri Bērziņu un finansu ministra Gundara Bērziņa pārstāvētās Tautas partijas (TP) vadību. TP jau piedraudējusi, ka budžetu neatbalstīs, ja netiks ņemti vērā tās Saeimas frakcijas priekšlikumi, tostarp arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 22 procentiem, kas nozīmē būtisku ieņēmumu daļas sarukumu. Konfliktam cauri vijas arī aizvainojuma aura – TP līderis Šķēle joprojām nespēj samierināties ar to, ka premjers atļāvies kritizēt sava uzvārda brāļa finansu ministra darbu, un nav izslēgts, ka atmaksas vārdā var tikt upurēta pat valdība.
Jau mēnesi pēc mācību gada sākuma saklausāmas pirmās atskaņas par situāciju saistībā ar studentu kredītiem. Kaut gan nepietiekamā valsts piešķirto līdzekļu daudzuma dēļ šogad kreditēšanā piedalās arī kredītiestādes ar saviem finansu resursiem, daļa jauno studentu palikuši bešā un bijuši spiesti doties akadēmiskajā atvaļinājumā, bet «veiksminieki», kuriem piešķirti aizdevumi mācību maksas segšanai, tos saņēmuši tikai nepilnā apjomā.
Daudziem no studējošās jaunatnes izšķirošas izrādījušās komercbanku visai drakoniskās un dažkārt ne īpaši ētiskās prasības kā pret kredītu ņēmējiem, tā arī pret viņu galvotājiem, pieprasot attiecīgajā kredītiestādē atvērt kontu un ik mēnesi veikt noteikta apjoma finansu darījumus.
