Līdz 11. oktobrim «Kino 19» var noskatīties filmu par robotzēnu Deividu «Mākslīgais intelekts».
Līdz 11. oktobrim «Kino 19» var noskatīties filmu par robotzēnu Deividu «Mākslīgais intelekts».
Polāro ledāju kušanas rezultātā milzu plūdi ir izpostījuši lielāko daļu lielpilsētu. Tehnoloģijas attīstās astronomiskā tempā, pār pasauli valda mākslīgais intelekts – roboti. Viņi ir visur un katra vajadzībām – apkalpošanas sfērā, draugu pulkā. Tikai ne mīlestībā.
Un tad šajā dīvainajā pasaulē ierodas puisēns, kas nešķiras no sava rotaļu lācīša (robota), bet ilgojas būt kas vairāk… Deivids ir pirmais robots, kas ir ieprogrammēts mīlēt. Puisēns (Halejs Džoels Osments) ārēji ne ar ko neatšķiras no pavisam normāla vienpadsmitgadīga zēna, taču nav īsts.
Šim eksperimentam tomēr ir lemts aiziet neparedzētā virzienā – vēlme kļūt par īstu zēnu pārvēršas Deivida traģēdijā.
Zēnu adoptē Svintonu ģimenes galva Henrijs (Sems Robards), lai kaut cik atvieglotu savas sievas Monikas (Frensisa O’Konora) pārdzīvojumus, jo viņu dēls Martins (Džeiks Tomass) jau kuro gadu ir komā. Lai arī «mamma» jau gandrīz iemīl robotzēnu, ģimene saņem paziņojumu par dēla izveseļošanos…
Deivids sāk ceļojumu, meklēdams vietu, kurā iederas. Tā viņš atklāj pasauli, kurā robeža starp cilvēku un robotu vienlaikus ir bezgalīgi plaša un tik sīka.
Zigrīda Feldmane:
Filmu «Mākslīgais intelekts» gribētu salīdzināt ar Sent Ekziperī «Mazo princi», kurā ir atziņa – mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām. Tā ir smeldzīga un skumja filma par robotzēna ilgām, ciešanām un mīlestību. Kinodarbs ir fantastika, un bija interesanti vērot datormākslinieku izdomu. Sevišķi gribētu atzīmēt galvenās lomas Deivida atveidotāju. Viņa tēlojums bija aizkustinošs un pārliecinošs.
Ingus Vidiņš:
Kārtējā iespēja uzzināt, kas mūs sagaida nākotnē. Redzētais vedina uz pārdomām par mūsu dzīvesveidu un mērķiem, kas nebūt nav tālredzīgi izplānoti – cilvēki nedrīkst savu dzīvi piesātināt ar jaunajām tehnoloģijām, aizmirstot par cilvēciskām vērtībām. Tiek parādīti arī tādi cilvēku trūkumi kā uzskatu nepastāvība, sekošana pūlim. Filma varētu būt īsāka, jo vairāk nekā divas stundas iedziļināties nereālā (pagaidām) pasaulē un tās problēmās ir nogurdinoši.
Ilze Oša:
Filma uzbur cilvēci tālākā nākotnē, kur iespējams viss – arī radīt robotbērnu. «Mākslīgā intelekta» veiksme ir reālā un iracionālā savienojums, kas liek stāstam noticēt. Filmas cilvēciskuma ideju par savstarpējo sapratni simbolizē ilgi atmiņā paliekošais vientuļais zēns ar rotaļu lācīti.
