Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un veikalu «Dzintars», «Euroskor» un «Otto» īpašnieks Imants Kanaška min vairākas labam uzņēmējam nepieciešamas iezīmes, bez kurām ceļš uz panākumiem nebūt nav taisns.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un veikalu «Dzintars», «Euroskor» un «Otto» īpašnieks Imants Kanaška min vairākas labam uzņēmējam nepieciešamas iezīmes, bez kurām ceļš uz panākumiem nebūt nav taisns.
Kāds ir labs uzņēmējs?
Es to nezinu. Nedomāju, ka esmu ideāls uzņēmējs. Katrs cenšas sasniegt augstumus, vienalga, vai mēs runājam par uzņēmēju, gleznotāju vai hokejistu.
Vai tad uzņēmējdarbība nav citāda?
Šī nozare ir ļoti sarežģīta. Tā ir kā spēle. Tas, kas ir veiksmīgs uzņēmējs Vācijā, pie mums būs spiests strādāt mūsu sistēmā ar tādiem spēlētājiem un spēles noteikumiem, kādi ir Latvijā, tāpēc nevaru apgalvot, ka šeit viņš būs tikpat labs uzņēmējs. Un otrādi. Pie mums valsts un kolēģi ir visai nekorekti spēlētāji, tādēļ ceļš uz Eiropu ir ievilcies un vēl tālu ejams.
Kas raksturīgs cilvēkam, kas perspektīvā varētu būt uzņēmējs?
Ir trīs galvenās lietas – talants, zināšanas un veiksme. Tam cilvēkam ir jābūt aktīvam jebkurā jomā sabiedriskajā dzīvē, jāprot saprasties un atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, sadarbības partneriem, jāizprot spēles noteikumi, jāmāk prognozēt sava uzņēmuma attīstību un, protams, jāprot vadīt kolektīvu. Tas viss nav viegli.
Vai tas nozīmē, ka pēc dabas kluss cilvēks nevarētu šajā nozarē darboties?
Klusēšana taču ir zelts. Svarīgi ir nevis tas, cik daudz viņš pasaka, bet ko pasaka. Liela nozīme ir pašdisciplīnai, jo vilinājumu ir tik daudz, ka cilvēku var sagrābt lielummānija. Uzņēmējam nav obligāti visur jāierodas ar blīkšķi.
Kādu lomu spēlē zināšanas?
Jo lielāks bizness, jo lielākas zināšanas vajadzīgas. Paplašinoties un mācoties, pēkšņi var saprast, cik maz ir zināms. Bez zināšanām uzņēmējdarbībā nav ko darīt, jo, lai šajā nozarē ieietu, iepriekš ir jāpēta tirgus, nepieciešamas priekšzināšanas grāmatvedībā un finansēs, jābūt matemātiķim. Pie tam jāizglītojas nepārtraukti – jāmācās no konkurentiem, jāgūst informācija, par ko nav nekā dārgāka. Nav laika «gulēt».
Tātad jums jārēķinās, ka konkurents visu laiku mīs uz papēžiem?
Paplašinot darbību, konkurenta elpa jūtama aizvien vairāk. Sāncensība ir pozitīvs faktors ikvienā valstī, taču tā tirgu padara nežēlīgu. Konkurēt var, piedāvājot kvalitatīvu produktu un dzīvojot kustībā. Nedaudz improvizējot, citēšu Raini: izdzīvo tas, kas mainās.
Uzņēmējdarbību var salīdzināt ar lielu koku: jo augstāk pakāpsies, jo tālāk redzēsi, jo tālāk redzēsi – precīzāk prognozēsi uzņēmuma attīstību.
Kas vajadzīgs iesācējam?
Liela nozīme ir sākuma kapitālam. Atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem tagad tas vajadzīgs aizvien lielāks. Ja ir ko ieķīlāt, viegli var dabūt kredītu bankā, taču svarīgi, vai spēsi to atdot. Svarīga lieta ir vieta, vieta un vēlreiz vieta.
Iesācējiem silti iesaku vispirms konsultēties ar pieredzējušiem uzņēmējiem, to asociācijām, speciāliem konsultantiem, nekautrēties lūgt padomu. Neko nemēģināt «uz dullo»!
Kad sākāt uzņēmējdarbību, vai viss nepieciešamais – zināšanas, nauda utt. – jums jau bija?
Man nebija nekā, tikai vēlēšanās. Taču tajā laikā tika dota iespēja patrenēties, kļūdīties un bija laiks laboties, nebija konkurences. Šodien katra kļūda var maksāt ļoti dārgi. Vienu dienu tu vari būt veiksmīgs uzņēmējs, bet otrā jau atrasties uz ielas un nomirt badā. Daudzi grib kļūt uzņēmēji, neizprotot, vai to spēj. Arī būt darba ņēmējam ir perspektīvs ceļš. Cilvēkiem mēdz būt mistiski plāni, cerība, ka viņus atplestām rokām kāds gaida, bet biznesa pasaule ir nežēlīga. Ja būtu zināma ideāla uzņēmēja formula, viņu būtu tik daudz un ceļš uz panākumiem nebūtu pilns ar šķēršļiem, kas dažam var izraisīt traģiskas sekas.
