«Vārdadienas nekad neesmu uzskatījis par īpašiem svētkiem. Jā, vārds cilvēku padara atšķirīgu no citiem, bet tas nav iemesls svinībām,» saka Arvīds Baltuška.
«Vārdadienas nekad neesmu uzskatījis par īpašiem svētkiem. Jā, vārds cilvēku padara atšķirīgu no citiem, bet tas nav iemesls svinībām,» saka Arvīds Baltuška.
Pie sava vārda Arvīds ticis, pateicoties mātei, kas gaviļnieku nodēvējusi kāda laba darbabiedra vārdā: «Savs vārds man patīk. Tas ir retajam, turklāt tie nedaudzie Arvīdi, kurus pazīstu, ir sakarīgi cilvēki.»
Šodienas svētki tiks atzīmēti kopā ar kolēģiem. Jau trīs gadi nostrādāti Jelgavas kultūras namā par skatuves strādnieku. Gaviļnieks atzīst, ka tur valdošā atmosfēra, radošā vide ir aizraujoša, savukārt kolektīvs – patīkams.
Jau vairākus gadus Arvīda ikdiena ir tikai ģimene un darbs, brīvā laika ir gaužām maz. Tomēr pats stāsta, ka sēņošana ir viņa mīļākā nodarbe, un smejoties piebilst: «Pat pēc darba, ja nav tumšs, ieskrienu kādā mežā.»
Visa Arvīda bērnība pagājusi pie upes – lauku mājās Glūdas pagastā, tāpēc makšķerēšana sen neietilpst viņa vaļaspriekos. Lai gan Jelgavā jau nodzīvoti vairāk nekā trīs gadi, pilsētas dzīve viņam nemaz nešķiet pievilcīga. Vaļīgākās dienās Arvīdam patīk skatīties televīziju, palasīt žurnālus, avīzes, vārdu sakot, visu, kur vien iespējams uzzināt dienas ziņas, jaunumus politikā, kultūrā un izglītībā. Sevi raksturot gan Arvīds īpaši necentās, bet atklāja, ka ir līdzsvarots, grūti sakaitināms un saskarsmē ar pārējiem diezgan atturīgs, reizēm pat neitrāls. Taču zīmīgs šķiet gaviļnieka dzīves moto: ja vari, tad dari! Tas arī būtu novēlējums Arvīdiem, Arvjiem un Druvjiem – šodienas vārda svētku svinētājiem!
