Vilces pusē lieli darbi notiek zemnieku saimniecībā «Lielķivjāņi».
Vilces pusē lieli darbi notiek zemnieku saimniecībā «Lielķivjāņi». Nesen uzcelta jauna māja, kuras apkārtnē iekopts glīts mauriņš, tālāk pagalmā novietotā tehnika gaida savu kārtu lauku darbos, bet pašu saimnieku Arni Kanceru sastapām laukā braucam «John Deere» traktorā un gatavojam zemi sējai. Viņš uz Latvijas lauku tagadni un nākotni raugās gaužām skeptiski.
Daļu labības, iespējams, nenokuls
«Lielķivjāņos» aug cukurbietes 120 hektāru platībā un graudaugi, kuru kopplatība ir vairāk nekā 1000 hektāru. Saimniece Ludmila gan piebilda, ka nedaudz audzē arī rapsi. Bet pats saimnieks secināja, ka nākamgad graudaugu platība būšot jāsamazina – pat uz pusi –, jo nevarot vairs sponsorēt dzirnavniekus. Zemnieku sētas īpašnieks vairākkārt pauda sašutumu par to, ka valsts un uzpircēju attieksmes dēļ lauksaimnieki savā ziņā ir tikai entuziasti, jo darba atalgojums ir gaužām minimāls.
Runājot par šā gada ražu, saimnieks bija visai izvairīgs. Viņš teica, ka kopumā vēl nekas nav zināms, taču piebilda, ka kādu daļu labības nemaz nav paspēts nokult. Iespējams, tā arī paliks nenovākta, un ne jau slikto laika apstākļu, bet gan neveiksmīgas sadarbības ar SIA «Kesko Agro Latvija» dēļ. Šis uzņēmums neesot devis solīto graudu kombainu, un tas saimniecībai sagādāja zaudējumus pat vairāku tūkstošu latu apmērā…
«Subsīdijas ir tikai pabalsts»
Pagaidām A.Kancers uzskata, ka viss iet tikai uz leju. Viņš mazlietiņ cer uz Eiropas Savienību – kad iestāsimies, vismaz zeme varētu būt lētāka un atmaksāties, bet, vai citādi kas mainīsies uz augšu, to rādīs laiks.
Slikti pie mums esot tas, ka lauksaimniekiem nav lemšanas tiesību. Zemnieks ir pārliecināts, ka šā gada laika apstākļi nemaz nebija tik nelabvēlīgi un pamats sliktajām ražām ir nelielās subsīdijas, ko A.Kancers dēvē par pabalstiem, jo tās nevar ieguldīt ražošanas modernizācijā. Viņš neredz jēgu saimniecības attīstībā ieguldīt SAPARD programmas līdzekļus.
Lauksaimnieki neesot vajadzīgi
A.Kancers skaidroja, ka apsaimniekot zemi nav vērts, jo nevienam tas nerūp. «Ir jāsakārto meliorācija, jāizpļauj grāvji, jācīnās pret bebriem un latvāņiem, taču to nedara. Mēs neesam vajadzīgi, un nekas nemainās, jo noteicējas ir partijas,» tā domā viens no lielākajiem zemniekiem mūsu rajonā.
«Lielķivjāņos» šogad plānots novākt vairāk nekā 4000 tonnu cukurbiešu, tām gan vēl neesot īstais ražas laiks – saknes briest un «audzē» cukuru. Saimniecība sadarbojas ar Jelgavas Cukurfabriku. Jautāju, vai cukurbiešu audzēšana ir ienesīgākā nodarbošanās laukos, bet zemnieks teica savu skeptisko viedokli: «Kas to lai zina? Pagaidām tas ir rentabli, bet viss var mainīties. Ja ar cukurbietēm neies, tad saimniecību pārdošu ārzemniekam un iešu pie viņa par strādnieku.»
Vai dzirnavnieki strādā bez peļņas?
A.Kancers ir zemnieks ar stāžu, tādēļ viņam ir zināšanas, kā situāciju laukos uzlabot. Obligāti ir jānosaka minimālā graudu iepirkuma cena. Ja to nedarīs, labības audzētāji pakāpeniski tiks iznīcināti. «Saviesušies dažādi biznesmeņi, kas uz mūsu rēķina grib nopelnīt. Neticu, ka dzirnavnieki strādā bez peļņas. To viņi tikai sludina,» sacīja A.Kancers.
Tiesa, «Lielķivjāņi» darbojas ar peļņu, taču viss nopelnītais esot jāiegulda ražošanā. Zemnieks lauku darbus dara pats, arī tehniku remontē, taču bez strādnieku palīdzības iztikt nevar. Arī kundze un vedekla darbā pielikušas savu roku. Tiesa gan, viņas vairāk rūpējas par to, lai mauriņš pie mājas un košumkrūmi vienmēr izskatītos labi.
Kanceru ģimenē izaudzināti trīs bērni – divi dēli un meita, kas pašlaik mācās biznesa augstskolā «Turība».
