Latvijas Zemnieku savienības 7. septembra ārkārtas kongresa uzdevums – pārveidot partijas programmu atbilstoši šodienas apstākļiem – tika izpildīts.
Latvijas Zemnieku savienības 7. septembra ārkārtas kongresa uzdevums – pārveidot partijas programmu atbilstoši šodienas apstākļiem – tika izpildīts. Ar jauno programmu un papildināto nosaukumu partija ir pieteikusi sevi kā pirmais īsteni centriskais politiskais spēks Latvijā, vienlaikus arī uzņemoties zināmu centriskās idejas popularizētājas un centrisko spēku apvienotājas lomu valstī. Kongress skaidri definēja arī partijas nostāju svarīgos jautājumos. Lai sakāpināta politizācija neaizēnotu skatu uz savu zemi un cilvēkiem, atbildes uz mūsdienu jautājumiem jāmeklē pragmatiskā pieejā, kas prasa nevis tikai spekulatīvi piesaukt centru, bet rīkoties centriski, tātad – dzīvot pragmatiski. LZS nepārprotami norāda uz Latvijas laucinieku problēmām un to risinājumiem kā mūsu partijas nemainīgu prioritāti.
Laukiem svarīgi ir attīstības priekšnoteikumi
Kā priekšnoteikums partijas programmas tautsaimniecības nodaļā minēta prasība veidot valsts ilgtspējīgas attīstības koncepciju ar mērķi – gūt pēc iespējas vairāk ienākumu valstij, pašvaldībām un cilvēkiem. Ar tādu pašu mērķi programmas nodokļu politikas daļā paredzēts ievērojams nodokļu atvieglojums, piemēram, samazinot uzņēmumu maksāto nodokļu slogu, lai veicinātu ražošanu, atbrīvojot mazās zemnieku saimniecības, amatniekus un citus pašnodarbinātos ar maziem ienākumiem no pienākuma kārtot grāmatvedības uzskaiti, pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai, sabiedriskajam transportam, medikamentiem utt.
Programmas lauksaimniecības nodaļā skaidri iezīmēts partijas mērķis apturēt lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīdi. Subsīdiju sadalījums ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu attiecībā pret tiem, kas apzinīgi un godprātīgi strādā laukos, uzturot šo vidi un tā pildot valstiski svarīgu lomu. Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku vides attīstībai ir jāpalielina, atvēlot šim nolūkam no četriem līdz pieciem procentiem valsts budžeta. Tas ļautu par katru graudaugu sējumu hektāru saņemt 25 – 30 latus. Kopumā vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanai nepieciešams panākt aptuveni 0,5 miljardu latu ieguldījumu nozarē. To varētu, ja Latvijas lauksaimniecība saņemtu līdzvērtīgu finansu atbalstu tam, ko saņem ES valstu lauksaimniecība. Šeit ir vietā pieminēt integrāciju Eiropas Savienībā un mūsu partijas konsekvento prasību, lai valsts ārpolitiskās aktivitātes sekotu iekšpolitiskajām prioritātēm, bet ne otrādi.
Valsts pārvaldes iestādēm mēs piešķiram atbildīgāku lomu nekā šābrīža valdība, kas acīmredzot lielā mērā redz valsts administratīvās institūcijas kā globalizētā «brīvā tirgus» piedēkli. Esam norādījuši uz nepārtraukto un nepamatoto pārtikas produktu importa pieaugumu Latvijā līdz ar partijas deklarēto nostāju, saskaņā ar kuru par valsts budžeta līdzekļiem finansētajās iestādēs (slimnīcās, cietumos, armijā, skolās utt.) jāiepērk un jāpatērē augstvērtīgie Latvijā ražotie pārtikas produkti.
Reģionālās un sociālās attīstības dominante
Partijas programmā akcentēta valsts reģionu attīstība, ko mēs saistām ar lauku ražošanas un infrastruktūras nostiprināšanu, zināmā mērā arī ar valsts varas decentralizācijas pasākumiem. Ar valdības speciāli dibinātu attīstības fondu starpniecību ārvalstu investīcijas virzāmas uz stagnācijas skartajiem rajoniem, to administratīvo pārvaldi uzticot reģionālajām attīstības aģentūrām. Lai saglabātu tautai raksturīgo sociālo vidi, izslēgtu tālāku lauku depopulāciju un nodrošinātu iespēju laukos pastāvēt dažāda veida un lieluma saimniecībām, valsts un pašvaldību administratīvi teritoriālajā reformā turpmāk jāizvairās no vienkāršotām, sasteigtām konstrukcijām un nemotivētiem lēmumiem. Centra partija LZS (CP LZS) stingri pastāv uz to, ka saskaņā ar brīvprātības principiem veidotajā pašvaldību reformā jāievēro reģionu īpatnības. Saprotot mūsu cilvēku bažas, uzskatām arī, ka brīvais zemes tirgus Latvijā ieviešams tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Latvijas laukos sevišķi svarīgi realizēt valsts sociālo politiku, kuras ietvaros CP LZS paredz izstrādāt visaptverošu bezdarba un nabadzības mazināšanas stratēģiju. Ievērojot saspringto demogrāfisko situāciju, partija piešķir īpašu nozīmi investīcijām ģimenes nostiprināšanai, veicinot jaunu ģimeņu veidošanos, paredzot tām sociālas piemaksas un nodokļu atvieglojumus.
No skolas laikiem zināms, ka Latvija ir zeme, kur nekad nav bijis bads. Jo vairāk jābrīnās, kā līdzšinējā valsts pārvaldes sistēma nav atradusi par vajadzīgu atbalstīt sociāli neaizsargātās iedzīvotāju kategorijas pat gadījumos, kas neprasa ievērojamus finansu ieguldījumus. LZS uzskata, ka arī budžeta deficīta apstākļos valsts ir spējīga nodrošināt ar Latvijas piena produktiem visus skolas bērnus un daudzbērnu ģimenes. Ja vien ir tāda vēlēšanās.
Nevienas partijas programma nav brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību vien uzreiz izmainīt situāciju valstī. LZS pilnībā apzinās, ka visa pamatā ir cilvēki, tas, cik viņos godaprāta, pildot dotos solījumus. Uzskatot, ka dziļo plaisu, kas izveidojusies starp valsts varu un sabiedrību, Latvijā varētu mazināt vēlēšanu sistēmas maiņa, partija atbalsta jauktās vēlēšanu sistēmas izveidi, dodot iespēju vēlētājiem balsot par noteiktām personām.
