Ieslodzīto nodarbinātība Pārlielupes cietumā stipri nīkuļo, un arī Jelgavas cietumā situācija nav īpaši spožāka, atzīst Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars.
Ieslodzīto nodarbinātība Pārlielupes cietumā stipri nīkuļo, un arī Jelgavas cietumā situācija nav īpaši spožāka, atzīst Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars.
Ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus soda izpildes kodeksā, kas paredz uzlabot strādājošo ieslodzīto stāvokli un veicināt cietumos ieslodzīto nodarbinātību.
Grozījumi paredz, ka pēc visu atskaitījumu veikšanas notiesātās personas kontā jāieskaita vismaz 20 procentu no aprēķinātās izpeļņas. Pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, kā arī invalīdu, nepilngadīgo un grūtnieču kontos jāieskaita vismaz 40 procentu no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.
Grozījumi arī paredz, ka darba devējiem, kas nodarbina notiesātos, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas par katru ieslodzīto, jāiemaksā budžetā ieturētās sociālās apdrošināšanas iemaksas daļa un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka nestrādājošie notiesātie atrodas pilnīgā valsts apgādībā, bet strādājošie spiesti daļēji segt savas uzturēšanas izmaksas.
Vitolds Zahars informē, ka 2000. gadā Latvijas cietumos bija nodarbināti tikai 27,4 procenti darbspējīgo notiesāto, situācija nav uzlabojusies arī šogad. Zemā notiesāto nodarbinātība ir pretrunā ar ES rekomendācijām un prasībām.
Pašreiz spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka no strādājošo notiesāto izpeļņas 25 procenti tiek atskaitīti cietuma uzturēšanai, kas nav taisnīgi attiecībā pret strādājošajiem notiesātajiem un nestimulē viņus iesaistīties darba procesā. Vienlaikus V.Zahars arī norāda, ka pašlaik cietumos darba vietu piedāvājums ir stipri mazāks nekā pieprasījums. Tas tādēļ, ka ieslodzījuma vietās saražotās produkcijas reitings ir zems, līdz ar to daudzi uzņēmumi ražotņu izvietošanu tur neuzskata par perspektīvu.
Pašlaik vislabāk nodarbināti ir Iļģuciema daļēji slēgtā sieviešu, Grīvas slēgtā un Šķirotavas slēgtā cietuma iemītnieki. V.Zahars norāda, ka īpaši laba situācija ir Šķirotavas ieslodzījuma vietā, kurā ražotnes izveidojis kāds Latvijas un ārzemju kopuzņēmums. «Šajā cietumā ieslodzītie gatavo elegantas putnu barotavas, ceļmalas pastkastītes, solus un galdus ceļmalas atpūtas laukumiem, smilšu kastes, dažādas mantas bērniem un vēl daudzas citas skaistas lietas, kas ir pieprasītas un galvenokārt tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm un Nīderlandi,» stāsta V.Zahars. Taču citos cietumos situācija ir sliktāka. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks atzīst, ka daudzos cietumos – arī Jelgavas – kādreizējās ražošanas ēkas tiek pārbūvētas par kamerām un uzņēmumu ieinteresētība ir zema: «Protams, es neesmu naivs un neceru, ka padomju laikos būvētās ražotnes varētu atsākt darbu – tā nav un nebūs. Cilvēki labprātāk grib iegādāties Vācijā, nevis cietumā gatavotas biroja vai dzīvokļa mēbeles. Taču es uzskatu, ka, iesaistot uzņēmējus, izdosies panākt, lai vismaz puse ieslodzīto būtu nodarbināti,» tā V.Zahars.
