Man ir iebildumi pret dažiem laikraksta «Zemgales Ziņas» 9. oktobra numura rakstā «Nevar vienoties par koku zāģēšanu» paustajām domām.
Man ir iebildumi pret dažiem laikraksta «Zemgales Ziņas» 9. oktobra numura rakstā «Nevar vienoties par koku zāģēšanu» paustajām domām.
8. oktobrī pie mūsu mājas Raiņa ielā 3 tika nežēlīgi zāģēti koki, ko bija organizējis mājas vecākais A.Pūka uz dažu mājas iedzīvotāju iesniegumu pamata. Savā laikā, tas ir, pirms 30 gadiem, māju nododot ekspluatācijā, organizējām talkas koku un dekoratīvo krūmu stādīšanai pie ēkas. Tādēļ mūsu māja manā un citu iedzīvotāju skatījumā bija pievilcīga.
Piekrītu, ka daži koki daļēji aizēnoja logus, tādēļ varēja tos apzāģēt un retināt to lapotni. Taču kādēļ jāzāģē nost tos, kas neaizsedz sauli vai aizsedz to uz neilgu laiku? Esmu pārliecināta, ka mēs, nama iemītnieki, esam tiesīgi arī lemt par kokiem, kas aug pagalmā un pie mājas. Taču par zāģēšanu galvenokārt izlēma mājas vecākais ar sētnieci – savu sievu –, un pie tam nepareizi informēja avīzes korespondenti, ka nesen notikušajā iedzīvotāju sapulcē viņš paziņojis iedzīvotājiem par koku nozāģēšanu. Par to runāts netika. Un sapulcē piedalījās tikai 1/3 no dzīvokļu īpašnieku skaita.
Tāpēc ļoti nepamatots ir Domes ainavu arhitekta A.Lomākina kunga pārmetums mums, iedzīvotājiem, ka paši vien esam vainīgi, jo nevarējām vienoties par koku ciršanu. Par to mēs uzzinājām tikai tad, kad sāka zāģēt.
Man ļoti žēl koku – zuduši mūsu draugi, līdzgaitnieki. It sevišķi žēl ošlapu kļavas, kas auga 5,6 m attālumā no mājas stūra kopā ar mežrozītēm. Tās stumbra diametrs sasniedza jau 35 cm, tā pārsniedza jau 4. stāva augstumu, bet neaizēnoja logus.
Pēc koku nozāģēšanas mūsu māja tagad izskatās atkailināti sveša. Kam bija nepieciešams kokus nozāģēt? Atbildi uz to gandrīz droši var dot nākamā nakts, kad pagalma pusē plkst.1 atskanēja lūstošu zaru un zāģa troksnis. Tur kāds vīrietis, pakāpies uz baltām kāpnēm, zāģēja kļavām zarus, bet dēls, skolnieks, nesa tos uz atkritumu konteineriem. Pamazām tika zāģēta kļava, ko Lomākina kungs bija aizliedzis aiztikt. Nākamajā dienā mūsu mājas bērni zināja stāstīt (bet viņi parasti zina daudz), ka sētniece zāģētājam samaksājusi. Kāpēc tad jāzāģē naktī? Kas ir ieinteresēts, lai tiktu nozāģēts vairāk koku?
Kādreiz «tautu tēvs» teicis – jo mazāk cilvēku, jo mazāk problēmu. Mūsu gadījumā – jo mazāk koku, jo mazāk lapu. Vai tā?
V.Frančenko, Raiņa iela
