Viens pilnvarnieks katrā sēdē – pēc kārtējās domnieku sēdēšanas ceturtdienas rītā var teikt, ka ar šādu intensitāti Jelgavas Domes pozīcijas deputāti likumā noteiktajā kārtībā sākuši apstiprināt pozīcijai lojālus cilvēkus.
Viens pilnvarnieks katrā sēdē – pēc kārtējās domnieku sēdēšanas ceturtdienas rītā var teikt, ka ar šādu intensitāti Jelgavas Domes pozīcijas deputāti likumā noteiktajā kārtībā sākuši apstiprināt pozīcijai lojālus cilvēkus šajos sabiedrībai ne pārāk vajadzīgajos amatos, par kuru atcelšanu nākamā gada sākumā droši vien izšķirsies valdības partijas, kurām nekas nebūs pretī izdarīt kaut ko savu reitingu paaugstināšanas labā.
Tomēr galvenais šīs ceturtdienas stāsts nav par to, bet gan par ko citu – kā Jelgavas Domē ir ar interešu konflikta izpratni. Proti, kā dēvēt situāciju, ka pašvaldības uzņēmuma vadītājs Jānis Laizāns un pašvaldības iestādes vadītājs Juris Kaminskis vienlaicīgi vada arī komitejas, kuras uzrauga gan J.Laizāna vadīto SIA «Jelgavas ūdens», gan J.Kaminska vadīto Jelgavas Sporta servisa centru. Neiedziļinoties Jelgavas Domes un Pašvaldību lietu pārvaldes sarakstē, kā arī dažādajos pārraudzības jēdziena traktējumu brikšņos, var konstatēt, ka jebkurā gadījumā šāda situācija ir vismaz neloģiska, ja ne apšaubāma no Korupcijas novēršanas likuma izpratnes viedokļa. Vienalga, ko dara šīs komitejas, – novēro, uzrauga, pēta vai veic monitoringu attiecībā uz pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbību, jebkura uzraugāmās iestādes vai uzņēmuma pārstāvja atrašanās vienlaicīgi arī uzraudzību veicošās komitejas sastāvā rada reālu pamatu aizdomām par interešu konfliktu. Jo iznāk, ka pats sevi novēro, uzrauga vai pats sev veic monitoringu. Bet tā nedrīkst būt.
Sevis vērošana pati par sevi nav nekas slikts, taču pārlieku ar to nevajadzētu aizrauties – var ieslīgt psiholoģiskajā patoloģijā, ko dēvē par narcismu. Vai narcisi uzradušies arī Jelgavas Domē? Tam vajadzētu pievērst uzmanību, bet, nopietni runājot, šādas neizpratnes un manevrēšanas iespējas ar likumdošanu ir iespējamas tikai tādēļ, ka šis jautājums nav sakārtots valsts līmenī. Proti, šajā līmenī trūkst šīs izpratnes. Runām par aizdomām par interešu konfliktu nebūtu pamata, ja likumdošanā būtu paredzēts, ka pašvaldības deputāts nevar vienlaikus būt pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs.
Kamēr tas nebūs noticis, vienmēr jārēķinās ar zināmu nevienlīdzību pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbībā, jo, iepazīstoties ar pašvaldības dzīvi, lielo parādu Pasaules Bankai un knapināšanos ar budžetu, būtu vairāk nekā naivi izslēgt iespēju, ka par deputātu kļuvušais pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs pēkšņi beigs rūpēties par sava uzņēmuma (un tātad arī savu) labklājību. Bet ko tādā gadījumā darīt tiem pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm, kuru vadītāji nav ievēlēti par deputātiem? Nu tiem neatliek nekas cits, kā palikt gribot, jo diez vai citu, pa laikam konkurējošu pašvaldības uzņēmumu vadītāji, kas reizē ir arī Domes deputāti, spēs būt pilnīgi objektīvi, spriežot par budžeta sadali, un vadīties tikai pēc pašvaldības prioritātēm.
Un tāpēc – formāli viss var būt vislabākajā kārtībā – nebūs pārmetumu nedz no Pašvaldību lietu pārvaldes, nedz no citām valsts institūcijām, viss var atbilst likumdošanas normām, bet Domē ievēlētie pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītāji mierīgi turpinās uzraudzīt un lobēt savus uzņēmumus, īpaši daudz neliekoties zinis nedz par to, kā klājas citiem pašvaldības uzņēmumiem, nedz arī par to, kādas ir aktuālās pašvaldības iedzīvotāju vajadzības. Bez tam šajā gadījumā var novērot reālu funkciju dublēšanos, jo pašvaldības iestādes un uzņēmumi jau jebkurā gadījumā ir jāuzrauga Domes izpilddirektoram, un, ja kādā no uzņēmumiem radīsies problēmas, par to atbildīgs būs arī viņš. Pieskaitīsim vēl klāt pilnvarniekus, un atbildīgo būs vairāk nekā vajag. Tāpat kā padomju laikos, kad visi bija par visu atbildīgi, bet reāli neviens ne par ko.
Bet kur ir garantija, ka šai trīskāršajai atbildībai būs arī rezultāti, kurus gaida Jelgavas iedzīvotāji, ka celsies pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darba kvalitāte un palielināsies piedāvāto pakalpojumu klāsts? Ja tās nav, nav jēgas nedz uzraudzībai, nedz atbildībai.
