Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam Ozolnieku pagasta iedzīvotāja Inta Grante uzdāvinājusi unikālu 19. gadsimta beigās Jelgavā izdotu un iespiestu latviešu ziņģu izdevumu, pastāstīja muzeja krājumu galvenais glabātājs Andrejs Dābols.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam Ozolnieku pagasta iedzīvotāja Inta Grante uzdāvinājusi unikālu 19. gadsimta beigās Jelgavā izdotu un iespiestu latviešu ziņģu izdevumu, pastāstīja muzeja krājumu galvenais glabātājs Andrejs Dābols.
Pēc izstādes «Katoļu ielas zudusī godība» slēgšanas muzejā ieradusies Ozolnieku pagasta iedzīvotāja Inta Grante un uzdāvinājusi latviešu ziņģu kopkrājumu, kurā atrodamas gandrīz 500 ziņģes.
Kā zināja stāstīt Andrejs Dābols, dāvināt grāmatu I.Granti pamudinājis uzraksts, ka tā izdota Johana Frīdriha Šablovska grāmatu apgādā, kas atradies Katoļu ielā, jo, noslēdzot izstādi «Katoļu ielas zudusī godība», muzeja darbinieki aicināja ikvienu, kuram ir par to kādi materiāli, darīt zināmu.
Nelielā grāmatiņa gan izskatās necili, jo vāki nav saglabājušies, taču no krājumā ietvertajām titullapām var secināt, ka kopkrājums veidots no četriem atsevišķiem ziņģu izdevumiem. Tos no 1877. līdz 1888. gadam Jelgavā izdevis Johana Frīdriha Šablovska grāmatu apgāds, kas atradies Katoļu ielas 9. namā.
Kā pastāstīja A.Dābols, Jelgava agrāk grāmatu izdošanā bijusi tūliņ nākamajā vietā aiz Rīgas un mūsu pilsētā bijušas daudzas grāmatu drukātavas.
Interesanti, ka J.F.Šablovskis bijis vācietis, bet konsekventi izdevis grāmatas latviešu valodā. Šī nav vienīgā muzeja krājumā esošā grāmata, kas izdota J.F.Šablovska tipogrāfijā. Bet tieši šāda izdevuma gan neesot, tāpēc A.Dābols to novērtē kā vērtīgu dāvinājumu, kas ir svarīga vēsturiska liecība.
Uzdāvinātā ziņģu grāmata arī iespiesta Jelgavā – Johana Frīdriha Stefenhāgena un dēla tipogrāfijā.
