Kopš 2000. gada darbojas bezpeļņas organizācija «Latvijas Zaļais punkts».
Kopš 2000. gada darbojas bezpeļņas organizācija «Latvijas Zaļais punkts». Tās mērķis ir iesaistīt Latvijas iepakojuma ražotājus, kā arī lietotājus tā dēvētajā Zaļā punkta ķēdē, kas nodrošina izlietotā iepakojuma savākšanu, šķirošanu un otrreizēju pārstrādi.
Kā stāsta Latvijas Zaļā punkta valdes priekšsēdētāja Undīne Būde, Zaļā punkta zīme uz iepakojuma liecina, ka preces ražotājs uzņemas atbildību par iepakojuma tālāko likteni.
Visā Eiropā pastāv vienota Zaļā punkta sistēma. Katrā valstī atšķiras tikai uzraksti – «Green Dot», «Der Grüne Punkt» vai Zaļais punkts. Ja uzraksts ir angļu vai vācu valodā, tad ideālā variantā tas nozīmē, ka preces importētājs ir samaksājis par to, lai mēs iepakojumu varētu savākt un pārstrādāt. Latvijā patlaban Zaļajā punktā ir iesaistījušas vairākas pazīstamas firmas – «Aldaris», «Laima», «Latvijas Balzams», «Cido», «Gutta», «Spilva», «Rīgas miesnieks», «PTC» un «Alus Avots». Tātad šie uzņēmumi rūpējas par to, lai pēc iespējas lielāka daļa viņu ražotās preces iepakojuma tiktu pārstrādāta.
Zaļais punkts ir izstrādājis mārketinga projektus, ko tuvākajā laikā gatavojas īstenot. Jau ir noorganizēts Zaļā punkta klubs, kura biedri cenšas pievērst sabiedrības uzmanību aktuāliem vides jautājumiem. Nākotnē plānots veidot arī lokālus kluba atbalsta centrus visā valstī. Otrs svarīgākais mārketinga mērķis ir izglītības projekti skolās. Zaļā punkta skola sniedz skolēniem plašākas un precīzākas zināšanas par ekoloģiskiem jautājumiem, kā arī dod viņiem iespēju ikdienā piedalīties izlietotā iepakojuma vākšanā.
U.Būde uzskata, ka izlietotā iepakojuma otrreizēja pārstrāde kļūs arvien svarīgāka, jo dabā samazinās resursi jauna iepakojuma ražošanai, arī atkritumu poligoniem piemērotu vietu kļūst mazāk: «Atkritumu pārstrāde nav izdevīgs bizness, kas varētu nest peļņu, bet tas ir civilizētas sabiedrības pienākums. Tāpēc patlaban esam izstrādājuši plānu pieciem gadiem, kuru laikā gribam ieviest šķirotu atkritumu vākšanu lielākajā Latvijas daļā. Sākums tam ir pārrunas ar pašvaldībām un firmām, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu. Protams, vispirms mums ir vieglāk koncentrēties uz uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā rodas liels daudzums kāda viena noteikta otrreiz pārstrādājama atkrituma, – tās ir ceptuves, frizētavas, kurpnieku darbnīcas. Svarīgi ir pamanīt, ka tie nav atkritumi, bet gan resursi, kas ļauj ražot jaunu preci.»
Pagaidām gan Latvija šajā procesā ir tikai pašā sākuma stadijā. Nav grūti noorganizēt šķirotu atkritumu vākšanu – grūtāk ir atrast uzņēmumu, kas to vēlētos pārstrādāt. Taču arī šis process pamazām attīstās – Brocēnos tiek dedzinātas nolietotās automašīnu riepas, Liepājā pārstrādā dienas gaismas lampas, šur tur pārstrādei pieņem stikla taru, bet uz kopējā atkritumu fona tas nav daudz.
Tāpēc Zaļas punkts kā īstermiņa mērķus izvirza: ieviest samazināta iepakojuma daudzuma ražošanu tajos uzņēmumos, kuri ir Zaļā punkta sadarbības partneri; šajos uzņēmumos organizēt izlietotā iepakojuma pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu; paredzēt izlietotā iepakojuma dalītu vākšanu tā rašanās avotā; veikt izlietotā iepakojuma plūsmas uzskaiti, lai varētu zināt, cik firma to patērē un cik lielu daudzumu savāc otrreizējai pārstrādei.
Taču pagaidām, šķiet, svarīgākais ir veidot sabiedrisko domu par apkārtējās vides saglabāšanu un neatjaunojamo dabas resursu taupīšanu.
Arī Getliņu izgāztuvē tiek vairāk domāts par vides aizsardzību. Savulaik ļoti nepiemērotā vietā (purvā) izveidotā atkritumu izgāztuve rada nopietnus draudus videi, tāpēc jau tuvākajā laikā tiks sākts projekts, kas paredz poligonu modernizēt. Paralēli visiem vides aizsardzības darbiem tiks organizēta arī uzkrājušās gāzes savākšana. Plānots, ka gadā varēs savākt ap 23 miljoniem kubikmetru šādas gāzes, ko izmantos, lai darbinātu motorus – elektrības ražotājus. Šo enerģiju Getliņi izlietos savām vajadzībām, bet atlikumu pārdos «Latvenergo». Tas vienlaikus ļaus rūpēties par apkārtējo vidi un iegūt arī labumu.
Nedaudz Getliņos sāk domāt par atkritumu šķirošanu. Jau patlaban ir daži atkritumu veidi, kurus tur nepieņem. Piemēram, nolietotu riepu kravu izbērt jums neizdosies. Tomēr firma «Getliņi Eko», kas apsaimnieko poligonu, nevar izsekot tam, kur nonāk šāda atkritumu krava. Ļoti iespējams, ka saimnieks to izgāž tuvējā mežā – domājot par vidi, tā tomēr netiek pasargāta. Viss ir saistīts ar cilvēku godaprātu. Par otrreizējo atkritumu šķirošanu un savākšanu poligonā it kā gādā firma «Getliņi 2». Tomēr «Ziņas» pārliecinājās, ka tā nav nopietni izstrādāta sistēma. Proti, atkritumus šķiro «bomži». Vairāk nekā 80 tādu dzīves pabērnu katru dienu ierodas poligonā un, meklējot sev noderīgo, atšķiro arī stiklus un papīrus, ko vēlāk «Getliņi 2» savāc un realizē. Pašai firmai šādam nolūkam darbinieku nav. Bet, ja nebūtu «bomžu», vai tad Getliņos atkritumus nešķirotu?
