Kooperatīvs «Tupenis» vienkopus pulcē vairākus mūsu rajona dārzeņu audzētājus.
Kooperatīvs «Tupenis» vienkopus pulcē vairākus mūsu rajona dārzeņu audzētājus. Diemžēl šis ir neražas gads un svaigo, veselīgo sakņu stipri pietrūkst, tomēr kooperatīva valdes priekšsēdētāja Līvija Zelle ir dzīvespriecīga un, tiekoties ar «Ziņām», labprāt stāsta par uzņēmuma darbību.
Ik gadu vērojams dārzeņu trūkums
Kooperatīvā «Tupenis» ir 21 biedrs – mūsu rajona zemnieki. Uzņēmums savu darbību sāka pirms sešiem gadiem, kad biedru bija vairāk, taču daži kooperatīvu pameta, pārstādami nodarboties ar dārzeņu audzēšanu. Citiem vēl tagad kartupeļi ir otrās nozīmes kultūra aiz labības. 1999. gadā uzņēmums realizēja kopprojektu ar dāņiem. Pateicoties šai sadarbībai, kooperatīvā tika ieviesta moderna šķirošanas un fasēšanas līnija, kas diemžēl nevienu gadu nav bijusi pietiekami noslogota dārzeņu trūkuma dēļ. Lai iekārta darbotos ar pilnu jaudu un kooperatīvs – ar pelņu, nepieciešamas desmit tonnas kartupeļu dienā, tādēļ dārzeņi tiek iepirkti arī no citu novadu lauksaimniekiem. Vajadzības gadījumā tos importēs no kaimiņvalstīm, ar kurām tiek dibināti kontakti.
Mūsu dārzeņu audzētājiem šis ir smags gads, jo nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ ražas ir minimālas, saknēm uzbruka slimības.
Kooperatīvs lauksaimniekiem piedāvā dārzeņus šķirot un fasēt. «Kooperatīva biedri piegādā un ar mūsu iekārtu sašķiro, piemēram, kartupeļus pēc novākšanas. Dārzeņus, kuru pietrūkst, iepērkam no malas. Šogad trūkst visa, izņemot sarkano bietīšu.»
Kooperatīvu darbībai nav auglīgas augsnes
«Jo spēcīgāki zemnieki kooperatīvā, jo stiprāks pats kooperatīvs. Daudzi lauksaimnieki neizprot šā uzņēmuma patieso jēgu. Viņi ir priecīgi, nupat tikuši vaļā no Padomju Savienības, un jautā – kā tad tā, vai mūs atkal aicina pulciņā? Viņus ir grūti pārliecināt, ka kooperatīvā zemniekiem ir nākotne,» atzīst L.Zelle. Viņa piebilst, ka valsts neveido auglīgu augsni kooperatīvu attīstībai. Šo situāciju spilgti izjūt arī «Tupeņa» izpilddirektors, «Līču» saimnieks Modris Jansons.
L.Zelle uzskata, ka šādu uzņēmumu darbību neapšaubāmi atvieglotu apgrozāmo līdzekļu samaksas procentu subsidēšana un nodokļu samazinājums. Neesot normāli, ja zemnieks maksā 18 procentu pievienotās vērtības nodokli un kooperatīvs atkal to pašu.
Šogad vēl kooperatīvs saņēma subsīdijas, vairāk nekā 10 procentu no apgrozījuma, ko veido uzņēmuma biedri, taču, tā kā tas ir neliels, tad arī valsts atbalsta maksājums ir niecīgs. Nākamgad subsīdijas kooperatīviem nav paredzētas. «Tādā veidā kooperatīvi nespēs pastāvēt, taču tie ir vajadzīgi, lai stiprinātu lauksaimniecību. Kamēr vien varēsim, cīnīsimies, kaut arī saistības ar kredītiestādēm ir milzīgas.»
Mūsu kartupeļi ir labāki
«Tupeņa» dārzeņi tiek realizēti Jelgavas veikalos, uzņēmums ar saknēm apgādā arī lielveikalus «Mego» un «Krasta hipermārkets». Pēdējais gan allažiņ «aizmirstot» samaksāt, bet sadarbība turpinās. Vēl kooperatīva dārzeņus iecienījušas kafejnīcas, tā ka par pieprasījumu nav jāraizējas. «Protams, visiem patīk fasēti, sakārtoti un tīri dārzeņi, kurus piedāvājam dažādā svarā,» secinājusi L.Zelle.
Kartupeļus kooperatīvs pārdod par 0,12 – 0,16 latiem kilogramā. Nedaudz dārgāki ir mazgāti kartupeļi – 0,18 latu. Dārzeņus sadārdzina pakojamais materiāls un uzlīme. Iepirkuma cena ir 0,10 – 0,11 latu.
Pirms kāda laika L.Zelle uzturējās Dānijā. Viņa izmantoja iespēju apskatīt turienes kartupeļus, par ko saka: «Mūsu kartupeļi taču ir foršāki!»
«Tupenis» ir atvērts kooperatīvs
Kooperatīva teritorijā atrodas biedru pagrabi, kur veselīgie dārzeņi tiek glabāti ik gadu.
L.Zelle uzsver, ka visgrūtākajā brīdī spēku dod labais un dāsnais darba kolektīvs, kas ir nepieciešami, lai uzņēmums turētos tik smagā situācijā. Valdes priekšsēdētāja min lielākās zemnieku saimniecības, kas regulāri nodod dārzeņus: Cenu pagasta «Baltpēteri», «Meistari» no Lielplatones, «Amoliņi», kā arī pašas vadītājas saimniecība «Sprīži» un citas.
«Tupenis» ir atvērts kooperatīvs, tādēļ visi, kas vēlas kļūt par tā biedriem, ir laipni gaidīti, taču sākumā gan vienu gadu jābūt par biedra kandidātu un jāpilda dažādas saistības.
L.Zelle dārzeņu tirgu raksturo kā neaizsargātu un uzskata, ka drošāk ir nodarboties ar ko citu. «Ja vēlamies iestāties Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi, ar kādu dārzeņu piedāvājumu mēs pārkāpsim plašās savienības durvju slieksni.»
