Kaut arī Igaunija iestāšanās sarunas sāka divus gadus agrāk nekā Latvija un Lietuva, galvenie sarunu vedēji prognozē, ka Baltijas valstis sarunas ar ES pabeigs vienlaikus 2002. gada beigās.
Kaut arī Igaunija iestāšanās sarunas sāka divus gadus agrāk nekā Latvija un Lietuva, galvenie sarunu vedēji prognozē, ka Baltijas valstis sarunas ar ES pabeigs vienlaikus 2002. gada beigās.
Sāpīgā enerģētika
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai katrai pašai jācīnās par savu nacionālo interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunās, taču vienlaikus jāaktivizē informācijas apmaiņa sarunu delegāciju starpā, konstatējuši Baltijas valstu iestāšanās ES sarunu vedēji.
Viens no viņiem Andris Ķesteris atzīst, ka iestāšanās sarunām ir maz sakara ar diplomātiju, «sarunu būtībā ir sarežģīts un tehnisks process», norādīja amatpersona. Latvijai ir jāpierāda, ka pēc pievienošanās ES tā spēs pildīt prasības un darboties kā pilntiesīga ES dalībvalsts, teica A.Ķesteris.
Igaunijai sarunās ar ES ir bijis gan jāviļas, gan jāgūst necerēti panākumi, teica Igaunijas galvenais sarunu vedējs Alars Streimans. Kā visgrūtākos sarunu tematus viņš minēja lauksaimniecību, zivsaimniecību, vidi un nodokļu politiku. Igauņiem sāpīgākais jautājums sarunās esot enerģētika. Tā vēlas saglabāt termoelektrocentrāles, kur lētas elektrības ražošanai tiek izmantoti vietējie dabas resursi – degakmens–, taču ES šāda veida elektrības ieguvi neatbalsta.
Arī lietuviešiem lielākās problēmas sarunās ar ES sagādā enerģētikas jautājums. ES pieprasa līdz 2005. gadam slēgt pirmo Ignalinas atomreaktoru, un vēlāk lemt arī par otrā reaktora apstādināšanu. «Ignalinas stacija nodrošina 70 procentu no Lietuvas elektroenerģijas, tādēļ jebkurš lēmums šai lietā ir politiski, finansiāli un ekonomiski grūts un rada sociālu spriedzi,» norādīja Lietuvas galvenais sarunu vedējs Petras Auštrevičius.
Latvija ir pabeigusi sarunas 15 sadaļās, Igaunija – 19, bet Lietuva – 17 sarunu sadaļās.
Godīga pieeja sarunām
«Mūsu stratēģija iestāšanās sarunās ir godīgi risināt visus jautājumus un neuzņemties nereālas saistības,» skaidroja A.Ķesteris. Piemēram, sarunās par vides jautājumiem Latvija ES prasību ieviešanai pieprasījusi astoņus pārejas periodus, turpretim Lietuva – trīs, bet Igaunija – četrus pārejas periodus. Katra pieprasītā atlaide prasa detalizētu pamatojumu un papildu informāciju, tādēļ ar Latviju vides sadaļā sarunas risinājās krietni ilgāk nekā ar kaimiņvalstīm, uzsvēra A.Ķesteris.
Latvijas un Igaunijas nostāja zivsaimniecības jeb, precīzāk, Rīgas jūras līča zvejošanas noteikumu jautājumā sākotnēji atšķīrās. Igaunija necīnījās un sarunas par zivsaimniecību slēdza ātri. Pēc A.Ķestera prognozēm, Latvijai izdosies panākt cerēto, tā centīsies panākt ES atļauju nelaist līcī zvejot citu valstu (izņemot igauņu) kuģus, tādējādi aizsargājot Rīgas jūras līča zivju resursus. «Tas būtu svarīgs mūsu panākums iestāšanās sarunās,» atzina A.Ķesteris.
Neatļautie pārejas periodi
A.Streimans pauda viedokli, ka «brīdī, kad katrai valstij jāaizstāv nacionālās intereses un jāpanāk vēlamais sarunu rezultāts, pārāk cieša sadarbība un kaimiņu interešu ievērošana var traucēt». Savukārt, A.Ķesteris norādīja, ka «daudzos jautājumos Baltijas valstīm ir līdzīgas intereses un turēšanās kopā noteikti palīdz».
Piemēram, pašlaik ES un kandidātvalstu sarunu degpunktā ir jautājums par cigarešu akcīzes nodokli. Visas trīs Baltijas valstis ir pieprasījušas pārejas periodu pakāpeniskai tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa paaugstināšanai, baidoties, ka, strauji kāpjot cigarešu cenai, palielināsies kontrabanda un korupcija.
Pārejas periodu kandidātvalstīm nevēlas dot Anglija un vēl dažas ES dalībvalstis, kuras uztraucas par lētu kontrabandas cigarešu ienākšanu tirgū no Austrumeiropas.
Līdzīga nostāja Baltijas valstīm bija jautājumā par zemes tirgu. Atšķirībā no Čehijas, Ungārijas un Polijas Baltijas valstu sarunu vedēji nepieprasīja pārejas periodu, kas liegtu zemi pārdot pārējo ES dalībvalstu pilsoņiem.
Jāatzīmē, ka Lietuvā tādēļ būs jālabo konstitūcija, kur rakstīts, ka lauksaimniecībā izmantojamo mežu zemi var iegādāties īpašumā tikai Lietuvas pilsoņi.
Jāgatavojas referendumam
Sarunu vedēji pauž viedokli, ka Baltijas valstīm ir reālas izredzes iestāšanās sarunas pabeigt 2002. gada beigās. Tomēr prognozēt, vai tās vienlaicīgi kļūs par dalībvalstīm, ir grūti, jo gala lēmumu pieņems tauta, atzina aptaujātie eksperti. Vistuvākais laiks, kad Latvijā varētu notikt referendums par iestāšanos ES, ir 2003. gada pirmā puse.
