Valdība visu laiku deklarē, ka mums ir jāatbalsta mazais un vidējais uzņēmējs un jāaizstāv patērētājs. Diemžēl dzīvē viss notiek pavisam citādi.
Valdība visu laiku deklarē, ka mums ir jāatbalsta mazais un vidējais uzņēmējs un jāaizstāv patērētājs. Diemžēl dzīvē viss notiek pavisam citādi. Pašreiz ir izdarīts pārkārtojums sanitārās uzraudzības sistēmā.
Visiem zināms, ka veikali savu preci iepērk vairumtirdzniecības bāzēs uz saņem pavadzīmes, pēc visām VID prasībām. Savukārt sanitārās uzraudzības inspektors pārbauda ne tikai tīrību un kārtību, bet arī preču marķējumu un pat, vai ir visi rekvizīti uz precēm. Nedod Dievs, ja kāda trūkst! Tad veikalniekam būs ilgi jāskaidrojas. Ja izdosies iestāstīt inspektoram, kāpēc tā, – labi, ja ne, tad sods 150 latu un prece tiek izņemta no realizācijas. Veikalnieks par to jau ir samaksājis naudu, un it kā pēc loģikas viņam vajadzētu saņemt atpakaļ vismaz PVN, taču par to nav ko sapņot.
Veikalniekam, protams, rodas zaudējumi. Kā viņš var tos segt, lai nebankrotētu? Viņš pieliek preces cenai klāt santīmus, bet tos maksā patērētājs.
Man gribētos izteikt savas domas vēl vienā patērētāju aizsardzības aspektā, tas ir, runāt par Pārlielupes siltumenerģijas maksu. Vai tad tiešām pilsētas Domē nav loģiski domājošu cilvēku? No Cukurfabrikas tiek iepirkts siltums par 9,40 latiem par megavatstundu, bet patērētājam tas tiek pārdots par 22 latiem. Cik ilgi tā var turpināties, nav zināms. Izrādās, tomēr taisnība, kā tika rakstīts pirms vēlēšanām, ka Jelgavas Siltumtīkli iesūdzējuši tiesā a/s «Jelgavas Cukurfabriku», pieprasot no uzņēmuma radītos zaudējumus. Pašreiz ir sākusies tiesas prāva. Man gribētos šinī lietā ieviest nedaudz skaidrības. A/s «Jelgavas Cukurfabrikas» TEC nav uzņēmums, kas nodarbojas ar siltuma ražošanu pilsētas iedzīvotāju patēriņam. Tas ir domāts ražošanas vajadzību apmierināšanai, un lieku siltumu TEC bija tiesības realizēt Pārlielupē ne mazāk kā par pašizmaksu (tā rakstīts statūtu 3. – 3.4. punktā), un maksu par siltuma patēriņu Cukurfabrika iekasēja pati. Nezinu, kādu iemeslu dēļ tas viss tika atdots Siltumtīkliem. No sākuma gāja labi, bet, kad atguvām brīvvalsts statusu un Cukurfabrika tika privatizēta, akciju sabiedrība dzīvo vienos skandālos ar Siltumtīkliem un visu laiku zaudētāji ir akcionāri un patērētāji.
Pastāvot mūsu tiesu sistēmai, var gadīties, ka Siltumtīkli uzvar tiesas prāvu. Kas tad to summu maksās? Valdei vainu uzvelt nevar, tā godprātīgi pildīja savus pienākumus, tātad atkal cietīs akcionāri. Kāpēc? Mūsu darbību regulē akciju sabiedrību likums, statūti, Civillikums un akcionāru intereses.
Karps Lavrenovs, a/s «Jelgavas Cukurfabrika» akcionārs, patērētājs
